Aizgāju gulēt jau tā kā pēc jaunā laika - ap pusdiviem pēc vasaras laika. Bet pamodos tā kā pēc vecā - ap sešiem rītā pēc ziemas laika. Palasīju grāmatu kādu stundu un..atkal aizgāju gulēt.
Sapņi gan tādi stulbi rādījās - tētis, ienākot mājas virtuvē kā baigo joku pasniedza to, ka viņš nolēmis, ka interesantāk un foršāk ir tad, kad pirksti ir nocirsti līdz ar pirmo falangu.. Skats, ja godīgi, bija baiss. Tiesa, nekādas asiņu plūšanas nebija - vienkārši nocirsti pirkstu gali un balti kauliņi rēgojas ar domu kā nagi.. Fui, patiesība.
Pēc tam bija vēl kāds sapnis dīvainītis, bet vismaz ne tik briesmīgs un pamosties nenācās.
Ai, jāiedzer mierīgā garā kafija, jāaizmirst visi šie muļķīgie sapņi un laikam jāizbrauc kaut kur ārpus pilsētas.