a vot auļot zirga mugurā (ir vairākkārt bijusi iespēja) man patīk, var arī lēnām solī iet pa pļavām un par dzīvi padomāt... lūk rikšot - to gan ciest nevaru... un tiešām neizprotu vēlmi pēcak to zirgu ķemmēt un birstēt un citādi apmuļļāt un čubināt... aplokos pa gabalu vērot - jā, ir ok - salīdzinosi skaisti lopiņi :)

es viņu uztveru kā pārvietošanās līdzekli - kā dzīvnieks: man viņs diezgan vienaldzīgs... (piedodiet jūs visi dullie zirgu fani, kas mani par so iespējams nories)

Zirgs kā meditatīvs pārvietošanās līdzeklis! Harmoniskas kustības un ātrums!

Man jau šķiet, ka cilvēkus var dalīt ne tikai kaķu un suņu cilvēkos. Ir arī zirgu, trušu, kāmīšu, sesku utt. cilvēki! Katrai sugai ir tiesības pastāvēt! Un, lai rej tie, kas grib riet! Tātad viņi ir... suņi? :)

zirgs, kā labs muguras kopā salicējs - arī vērtīgs :)
bet jā - meditīvs gan - ka jau iepriekš minēju: pa pļavām lēnā solī varu ilgi "vizināties" par dzīvi un pārejo domājot :)
-

es esmu labakā gadījumā ziFtiņcilveks :D
bet es tolerēju visus lopmīļus un esmu iecietīga pret viņu kuustoņmīlu, kamēr tas nesāk man nopietni traucēt :)
(dīvainā kārtā tie lopiņi, kad ciemos aizeju, pat paši kautrīgakie, līp man apkārt, kā mušas uz medu... neteiksu, ka esmu par to laimīga, bet prom jau negrūdīs :DD (Vo! - piemērs - Ellas kaķis piemēram :D) )

Zvēri jūt, kurš ir dzīvnieku apmīļots un kuram tas pietrūkst! Tāpēc metas klāt tiem, kuriem vajag enerģiju apmaiņu. :)
Lai gan.. nezinu, vai tā ir, jo man jau svešie kaķi (ne visi) arī klāt nāk.. Es tikai viņus tā maigi stumju nost, lai savējai kaut ko neatnestu mājās...