| Lai arī aizkasījos gulēt vakar ļoti vēlu, jau pēc sešiem pamodos. Kādu brīdi padomāju, vai tiešām gribu braukt šodien tos 420 km turpu šurpu. Jā, plūmes ir motivātors aizbraukt, bet... es zinu, ka tā dragāšana turp-šurp + vēl noteikti aktīva darbošanās dārzā, ievācot rudens ražu mani būs tā nogurdinājuši, ka vakarā vairs neko negribēšu un rīt no rīta aiziešu uz darbu salauzta. Pakasīju paurīti un sapratu, nē, man to tomēr nevajag. Palieku mājās. Lai gan.. kādas mājas? :) Plāns ir aizbraukt līdz vasarnīcai, savākt tur plūmes, varbūt arī ābolus. Varbūt kas no zaļumiem vēl būs palicis. Un līdz ar to atkal varēs sākt visu burkās. Ņemot vērā to, ka veselība bija nedaudz atkal iešķobījusies, kopš pagājušās ceturtdienas neko neesmu darījusi. Kabači gaida, bietītes arī ir..Ābolus gan diezgan veiksmīgi esam ēduši. Nekas daudz vairs nav palicis. Un vēl ienāca prātā, ka beidzot varētu priekšniekam pateikt, ka to brīvo dienu par raksta uzrakstišanu man vajag. Tad sanāktu garāka nedēļas nogale. Jau ceturtdienas vakarā vai piektdien agri no rīta aizšaut uz laukiem un padarboties tur. Jebkurā gadījumā jāskatās, kā būs ar darbiem. Rītdiena sāksies ar to, ka atkal jāgatavo lielā instrukcija uz coreper`u. Tas nozīmē, ka atkal vietējos darbus sanāks tikai fragmentāri darīt, bet tas nekas. Pagaidām ir baigā apņēmība pacensties visu ātri izdarīt, lai tiešām to piektdienu dabūtu brīvu. Bet, nu, ko es te par darbu. Darbs būs rīt! :) Šodien vēl ir brīvdiena. Vispār šis rīts tāds foršs! Palasīju žurnālus, kas kaudzē krājas, jo mūžīgi pietrūkst laiks vai arī vienkārši pietrūkst disciplīna tos regulāri lasīt. Kaudze krājas, bet žēl mest ārā. Tā nu periodiski man uznāk žurnālu lasīšanas periodi, kad izrauju cauri krietnu kaudzīti. Un tad atkal pauze līdz nākamai lēkmei. Ar grāmatām kaut kā vieglāk tādā ziņā - sāc lasīt un lasi, lasi, lasi. Vispār, par grāmatām runājot, sāku domāt, ka varbūt beidzot tā vācējpele sevī jāiznīcina. Varbūt tiešām tās grāmatas, kuras nedomāju, ka pārlasīšu, jāsāk nodot citās rokās. Kādu daļu varbūt varētu aizvest uz savu lauku bibliotēku, kādu daļu varbūt iedot cilvēkiem, kas lasa, ar tekstu: "Padodu tālāk, atpakaļ nepieņemu!" :) Un vēl šorīt nolakoju rudenīgi ogainā krāsā nagus. Mums te pēdējā laika atklāsme - vislabākās ir China Glaze nagu lakas, jo tās ir ar nagu stiprinātāju, ir labā konsistencē. Spa rituals nagu lakas krietni ātrāk sabiezē par citām. Orly arī ir gana labas. Bet OPI.. nu, ir arī OPI. Nosmējām, ka mums jau rudens atnācis, jo sāk kāroties visādās piesātinātākās krāsās nagus. :) Bet tas jau arī nav nekas neparasts. Un vēl. Kafiju neesmu dzērusi vairāk nekā nedēļu. Šorīt sapratu, ka tomēr ļoti, ļoti gribas. Uztaisīju mazu krūzīti. Bundžā vēl bija palikusi no BRU vestā kafija. Ja godīgi, tad apnikušas man tās mūsu izteikti skābās kafijas. Gribas tādu krietni "koksnaināku". Un šī, ko šorīt dzēru, bija tieši tāda, kādu gribas! :) Vispār man jau krietnu laiku patīk komandējuma laikā nopirkt kafiju. Vismaz kaut kas savādāk. Tā kā aizvakar nebija nemaz laiks līdz veikalam aiziet, tad saprotu, ka aiznākamnedēļ būs vien jāaizstaigā līdz veikalam nopirkt kārtējā citas kafijas paciņa. Garšas kārpiņas priecāsies. :) Ai, labi.. pietiek rakstīt! Šorīt kaut kāds pļāpīgi-rakstāmais piemeties. :)Lai gan zinu, kāpēc tā. Parasti, kad gribas rakstīt, nav laiks, bet, kad ir laiks, tad vairs negribas neko rakstīt. Šorīt ir tik rāmi un mierīgi un ir sajūta, ka jau daudz kas ir izdarīts, lai gan rīts tikko tikai sāk ieskrieties, turklāt arī nekur nevajag steigties, tāpēc arī varu mierīgi apsēsties un norakstīt visādus sīkumus nost no sevis. |