Man sanāk tā, ka vispirms jātiek galā ar lielākiem apjomiem, jo citādi ātri viss bojājas. Tas, ka šodien tiek vārīti divi ievārījumi, nav gluži tipiska situācija. Cenšos sevi nenomocīt pārāk - pamazām katru vakaru visu bāžu burkās, nevis nomoku sevi līdz nemaņai. :)
Dikti jau gribētos daudz ko pamēģināt. Tāpēc šogad jau tā ir krietni daudz kas uztapināts. Gardākās lietas gan taisu vairāk, jo zinu, ka pazudīs gana ātri. :)
Nu, jā..visi saka, ka es šogad Ziemassvētkos varu visus apdāvināt ar saviem konservējumiem, lai gan, ja pavisam godīgi, pašai tas šķiet nedaudz muļķīgi - ko, nu, es te ar savām burciņām ļaužiem uzmākšos. A ja nu negaršo... ;>

nu jā - tev lielummānija :D
tu jau nevedīsi mazu maisiņu no laukiem, tev trīs karpeļmaisi noteikti! :D
un tad te sprediķo par pārpūlešanos - skaidrs, ka megadaudz darbs pie tādiem kvantumiem :) tur nu vairs nekādi eksperimenti (bet moš pataupi ledskapī kādu nieku - mazām eksperimentāl burciņām ;) )
-
"tas šķiet nedaudz muļķīgi" - komõn!!! Kas var būt vel personīgāks, speciāli veltīts?!

Nu trīs maisi gluži nav... :D Bet no visa pa druskai un tā jau sakrājas daudzums. Labi, ka viens otrs neko nepārmet par to, ka viss ir jāstiepj no mašīnas mājās. :) Tiesa, tas pats viens otrs ir jau arī negants kūdītājs, ik pa brīdim izmet kādu ideju, ko man būtu vēl jāuztaisa. Man viss beidzas ar tekstu, ja ēdīsi, tad taisīšu! :D Un taisu arī! :)))
Nu jā, bet tās somas, maisi, kastes... Tā tas vasarā un rudenī ir, ka daudz viss jāstiepj. Ziemā paliek visa mazāk - tad jau tikai burciņas turpu šurpu tiek vizinātas! :)))