Apelācijas sūdzību pabeidzu un nosūtīta. Tad jau redzēs, ko spriedīs tiesa.
10 burciņas gurķu ziemai iemarinētas. Un ķiploki norakti jau un smuki buntēs sasieti sakarti žāvēšanai. Tagad tāāā smaržoju pēc ķiplokiem! :)
Ir laba sajūta. Prom no pilsētas, no burzmas, dabā iekša un atrodu visādas nodarbes sev. Arī pačaloju ar vecākiem par šo un to, un redzu, ka viņiem tomēr ir prieks, ka esmu klāt. Dikti jau mani gaidīja.
Bet vispār... Kā vasara, tā es sāku jukt prātā dzīvoklī. Ja vēl eju uz darbu, tad kaut kā ar darba dienām tieku galā, bet brīvdienās vienkārši nemiers dīda. Tāda sajūta, ka dzīvoklis padara depresīvu. :>
Un vēl šodien sāku apsvērt domu tomēr paņemt atvaļinājumu augusta beigas, nevis septembrī. Bet nu vēl ir laiks, vēl pārējiem kolēģiem ir jāsāk izmantot kaut daļu sava atvaļinājuma.