Kāzas bija jancīgas. Ierados 15 minūtes pirms oficiālā sākuma, bet baznīcas durvis ciet un kolēģi un pārējie viesi mīņājas turpat vien blakus.. Pēc brīža kāds no viesiem kaut ko ieminas par kāzām, kas atceltas, ka mācītājs neesot klāt.. Neko īsti nesapratām un turpinājām gaidīt.
Pēc kādas pusstundas- četrdesmit minūtēm beidzot sāka notikt kaut kāda kustība :) Durvis tika atvērtas un mums ļāva ieiet.. Atkal brīdis gaidīšanas baznīcā..
Un beigās, kad jau Valters sagaidīja savu smuko Lindu, mācītājs Cālītis sāka savu runu ar atvainošanos. Kāds viņam zvanījis un teicis, ka sestdien nebūšot, un viņš nodomājis, ka tie ir Linda ar Valteru. Tāpēc arī neesot nācis. ;)) Un tāpēc, lai vairs nevienu īpaši nemocītu, ceremonija bija īsa, jauku, pozitīvu, jestru, sirsnīgu vārdu pilna. Laikam tiešām viena no retajām ceremonijām baznīcā, kad sanāca TIK DAUDZ smaidīt. ;)
Tiešām bija jauki! :)
Pēc ceremonijas - šampanietis un kūciņas..mmmm... bezgala gardas un arī skaistas! :)
Patika ideja, kas lika parosīties viesiem - visiem pirms kāzām bija jāatsūta savas fotogrāfijas, kas tika izprintētas un smuki izkārtas nojumītē. Pēc ceremonijas katrs paņēmām savu bildi un otrā pusē uzrakstījām novēlējumus jaunlaulātajiem.
Jaukas sarunas, patiesas emocijas. Tiešām Linda ar Valteru jauku kāzu variantu izdomāja - bija paši tuvākie, visiem bija iespēja justies mīļi gaidītiem, nevis vienkārši pieklājības pēc uzaicinātiem.
Tiešām jaukas kāzas! :)
Un vēl šausmīgi iesmējām par to, ka lielākā daļa kolēģes bija tērpušās sarkanās kleitās :) Neviens neko nebija sarunājis - tā vienkārši sanāca! :)