Rapsis zied un gan jau atkal sāksies rapša lauku bilžu bums. ;)
Un maijpuķītes zied. Vismaz mūsu dārzā. Bet vispār ar maijpuķītēm mūsu dārzā ir interesanti. Atceros, ka maza būdama lūdzos mammu katru reizi, kad braucām uz Daugavpils tirgu, nopirkt maijpuķītes un iestādīt tās dārzā. Mamma ilgi pretojās. Tomēr vienu gadu izdevās pierunāt. Nopirkām un iebakstījām ziemeļu pusē, stūrītī starp māju un balkonu. Viens no tumšākajiem dārza stūriem tas ir. Bet maijpuķītēm tīri labi patik. Un mamma novērtē to, ka viens stūris mazāk jāravē. Un šobrīd tas tik smuki zied un smaržo... :) Prieks milzīgs pārņem! Vairs nav jāstaigā pa silu un jāmeklē, kur ir tās maijpuķītes. Pašiem savas ir! :)
Un vēl, sīpolus zem manas ābeles ravējot, atcerējos, ka man taču tur kādreiz bija sava smilškaste. Nevienam pašam kaimiņbērnam nebija. Bet man bija. Vecākiem nolēmu pajautāt, kuram tā ideja bija radusies - laukos bērnm taisīt smilškasti. Abi vien uz otru skatījas un smaidīja, bet neatzinās. Pasmējos un teicu, ka skaidrs, ka smiltis atvedis tētis, tāpat noteikti kastei maliņas taisīja tētis. Skaidrs, ka soliņi uz kastes maliņām arī viņa taisītie. Atcerējos, ka kaste maliņas bija nokrāsotas gaiši zilas ar baltiem rakstiem. Tētis teica, ka brālis tās esot krāsojis. :) Un tad abi ar mammu sāka runāt, ka jā kaimiņmeitenēm Intai un Santai nebija savas kastes un viņas nākušas uz manējos. Un mamma vēl piemetināja, ka esmu tur tik daudz smilšu tortes cepusi un ka vispār tā kaste esot biju ļoti ilgus gadus, vēl kad skolā sāku iet, tā bija. Šodien par visu to domājot, diezgan daudz dažādi mirkļi no smilškastes laikiem atausa atmiņā. Nu, patika man tā smilškaste! :) Un joprojām tagad brīnos par to smilškasti lauku bērnam... ;)
Vēl šodien aizbraucām uz laukiem, uz lielo dārzu. Neviens ķirbis un kabacis nav uzdīdzis. Tāpēc šodien vēlreiz sējām tos un pārstādījām tos, kas bija izdiedzēti. Mūsu apakšējā "ezerā" ūdens jau ir mazāk, bet vienalga - gana daudz. Toties augšējā "ezerā" tētis teica, ka pīles ir redzētas. Un pats jancīgākais, ka tad, kad tētis gāja uz to augšejo "ezeru" pakaļ ūdenim, viņš atrada arī čaulītes - tātad kāds pīles rudenī arī ir medījis..
Bet vispār šodien ir pamatīgs nogurums. Diezgan daudz ir izdarīts abos dārzos. Rīt vēl jābrauc uz lielo dārzu. Svētdien no rīta jāaizbrauc līdz kapiem, jo pēc divām nedēļām jau kapusvētki, bet mēs vēl šogad neesam bijuši kapos.
Vārdu sakot, darbu daudz. Bet patīk, lai arī nogurums ir liels un rokas, mugura, kājas sāp.. :)