Darba diena bija īsa - līdz 14:00. Nu, labi, precīzi divos neaizgāju mājās, nedaudz vēlāk. :) Par darbu negribas rakstīt, jo.. jo rakstīt to, kas likās dīvaini, nesaprotami, varbūt ne gluži pieņemami - negribas. Un vispār šodien par darbu neko negribas.
Tā kā diena sanāca īsa, aizstaigāju iepirkt jaunu peldkostīmu. Kaut kur esmu iegrūdusi veco, tāpēc nekas cits neatlika, ka vien iet jauno pirkt. Rosmes veikalā, kā jau diezgan regulāri, ir smukas lietas, bet.. bet manējais izmērs nav. Ir vai nu mazāks, vai lielāks. Tas skumdināja. Bet nu vienalga - šo to iepirku savam priekam un ērtībām.
Pēc tam aizklīdu līdz audumu veikalam. Šo to noskatīju, bet vēl nepirku. Pati jau šo gājienu tiešām vairāk uztvēru kā izlūkgājienu. Acīs gan iekrita pāris audumi. Turklāt no šiem audumiem gribas tās lietas, kas tiešām šobrīd man nešķiet sev raksturīgas. Bet laikam jau kaut kas pienāk laiks, kad gribas visādas jaukas, smukas, sievišķīgas lietas. :) Iepētīju arī aizkaru audumus. Viens bija tiiiik foršs, ka būtu uzreiz nopirkusi, bet.. bet atlicis bijai tikai 1,45cm un tas ir par maz. Diemžēl.
Mājās ejot, šķendējos pie sevis par vairākām lietām. Par to, ka vējš tik stipri pūš, ka vietām gandrīz vai no kājām gāž. Ka ielas tik netīras un smilšu tik daudz, ka sajūta, ka visas sejas āda un mati ir netīri, netīri, netīri. Ka kājas uz augstajiem papēžiem šodien jūtas tik noguršas, ka gribas kaut kur ielas vidū noģērbt zābakus un nospļauties uz visu. Vārdu sakot, nogurums bija izdarījis savu nejauko darbiņu un mājās atnācu pūcīga.
Bet mājās... visupirms pamanīju, ka kādam ir bijis dikti jautri mājās. Manas zābakčības izvazātas pa visu māju - katra atrodas savā istabas stūrī, zeķes no zeķu kastes, kas atrodas skapī, izmestas un vēl visādi brīnumi. Vārdu sakot, kaķis uzdzīvojis :D. Tiesa, to visu izlīdzināja liela, skaista, ziedoša orhideja, kas pa dienu uzradās uz palodzes. Viens otrs mēģina manas dusmas "nolīdzināt". Un izdevās jau arī. :)