Vispār šodien tāda galējību diena.
Man patīk pirmdienas, jo pēc brīvdienām atkal dodies uz darbu. Tomēr ar prieku dodies, nevis nelaimīgi velcies.
Man riebjas pirmdienas aukstā laikā, jo tad..tad kabinetā no rīta ir ļoti vēsi (šodien ap 8:30 pēc aptuveni minūtēm 40-45 aktīvas sildītāja darbošanās kabinetā bija tikai +16..). Neskatoties uz sildītāju, visu dienu sajūta, ka esi nosalis, nosalis, nosalis. Līdz kaulam.
Man patīk pirmdienas, kad sarunāta paipalvistiņu piegāde. :) Divas vistiņas šobrīd tup manā saldētavā. Pa nedēļu izdomāšu, kā labāk tās pagatavot un tad.. tad būs brīnumjaukas vakariņas.
Man riebjas pirmdienas, kad darbi atkal un atkal uz galvas krīt un knapi spēj visus kaut kā izgrebt.
Man patīk pirmdienas, jo gaidi jau brīvdienas.
Man riebjas pirmdienas, jo reizēm tiek atnestas ne pārāk lāga ziņas. Bet ceru, tiešām ļoti ceru, ka tētim nav nekāds plaukstas kaulu lūzums, vien sasitums.
Man patīk pirmdienas, jo šodien vismaz noskaidrojās, ka mīļotā mammai vairs uz pārsiešanām nebūs jādodas un pie ārsta tikai pēc mēneša jādodas. Un, ka viss ir labi. Ka tik labi viss dzīst.:)
Man riebjas pirmdienas... nezinu, vēl, ko lai izdomā, kāpēc riebjas. Vairāk iemeslu nav.
Bet..toties ir iemesli, kāpēc šī pirmdiena ir forša. Vakar vakarā paīdēju, ka gribas kādu mazsālītu zivu, un mīļotais vēlā vakarā vēl aiztraucās līdz veikalam. Šodien vakarā mājās ir gan zivju zupa, gan mazsālīta forelīte. Prieks un laime! :)
Un vēl priecē tas, ka jau parīt atkal būs dīgsti. Šodien pēdējos krešu un rukolas dīgstus nogriezu. Divas kastītes nedēļai tomēr ir par maz. Tāpēc labi vien ir, ka uz šo nedēļu pasūtīju četras kastītes. Un uz aiznākamo arī četras. Pavasarī jāēd zaļumi! :)
Vārdu sakot - pirmdienai principā nav ne vainas.
Un vēl... un vēl sestdien ir jādodas pie vienas jaukas jubilāres, kurai rītdien būs jau 3 gadi! :) Dāvana jau gandrīz padomā. Ciemakukulis arī. Tagad tikai jāsagaida tā sestdiena!