Tā arī daru, jo saprotu, ka atkal kāds brīdis būs mellu muti jārukā, lai atkal varētu aiziet brīvsolī :)

ļoti piedomāju par tevi biezi - ka tik atkal nepārrauj pār strīpu, ka tik atceries, ko samācījies pērngad

ak meiten - Izbaudi ja! :*

Nu, es jau decembra beigās - janvāra sākumā jutu, ka nebūs labi, ja neaiziešu atvaļinājumā.. Jau nervi sāka uzdot. Tagad saprotu, ka reizi pusgadā OBLIGĀTI jāatpušas, citādi būs, kā pagājušajā gadā bija. A man vajag to vēlreiz? Nē.. Jo zini, kā saka - ja ar pirmo reizi neiemācījies, tad otro reizi dabūsi divreiz smagāk..Ja ar otro reizi neapguvi vielu, tad dabūsi trīškāršu pērienu. Es to visu laiku paturu prātā. Pietiekami labi sapratu ar pirmo reizi. Labi ir arī tas, ka beidzot saprotu, ka nevaru un nedrīkstu sevi tik ļoti dedzināt, jo neviens jau par to paldies nepateiks, bet skādi nodarīšu sev.

nju - kā mans bralīts saka (un ne jau viņš - prosta jogas filozofija tada), un es tev to esmu teikusi ar - tev katra situācija dzīvē dota, lai tu no tās kaut ko mācītos... un kamēr neiemācīsies, situācija atkārtosies - kaut bezgalīgi atkārtosies... kamēr neiemācīsies mācību, neapgūsi to, kas tev paredzēts, lai tālāk soļotu :)

Mhm! Es to zinu! Un zini, kas vēl ir? Ir tā, ka visvieglāk jau ir braukt vecajās sliedēs, bet vajag krietnu piepūli, lai tiešām kaut ko saprastu un iemācītos un tās jaunās sliedes pats pareizi saliktu!