Šorīt nespēju ieskrieties. Pēdējo pāris nedēļu nogurums dara savu..Vakar vakarā pēkšņi kļuvu par gaisu izlaidušo balonu - pat pāris vārdus nespēju pārspļaut pār lūpu. Gulēju līdz ar to ļoti daudz, tomēr.. tomēr joprojām nespēju iztrausties no pidžamas. Bet vajadzētu. Tieši tāpēc, ka nespēju sākt rosīteis, esmu ietraususies dīvāna stūrīti pie TV un nespēju atrauties no kārtējā teātris.zip piedāvājuma - Valmieras drāmas teātra izrādes "Ugunī" (1988). Patīk! Skolas laikā lasīju, bet kur tie gadi.. It kā lielajās līnijās kaut ko atceros, bet tomēr sajūta, ka atklāju šo Blaumaņa darbu no jauna.
Un visvairāk laikam šajā izrādē parsteidz mūzika. Tiešām negaidīti nopietni un labi!
Vispār par šo teātris.zip esmu bezgala pateicīga LTV. Tiešām laba un interesanta izklaide.