Siļķe satīrīta pietiekamā daudzumā. Laikam gan tas ir viens no piņķerīgākajiem darbiņiem, bet nu padarīts. Varēs doties pie miera.`
Šodien (patiesībā jau vakar) diezgan daudz kas ir izdarīts, bet vēl vairāk ir jādara būs rīt (tas ir, šodien).
Bet vismīļākais svinību laiks man ir tad, kad beidzot var mazgāt traukus un kārtot māju atpakaļ ierastājā kārtībā. :) Kad svētki ir beigušies, tad ir atvieglojuma sajūta.
Lai arī saprotu, ka nav pareizi, tomēr pa dienu daudz domāju par to, kas un kā notiek darbā. Cenšos saprast - kāpēc tā.. un arī to, ko darīt, lai viss nekļūtu vēl ļaunāk.. Man ir sajūta, ka mani mēģina ieraut tajā briesmīgajā ritenī, kas bija pirms pavasara. Bet es ļoti labi saprotu, ka es to negribu un man to nevajag. Laikam tiešām tas janvāra atvaļinājums būs tieši laikā. Divas trīs nedēļas galvu pavēdināšu, un varbūt spēšu uz visu paskatīties no cita skatupunkta.
Bet vispār - jāmet pie malas tās domas par darbu. Svarīgāk ir visu sagatavot lielajai tēta jubilejai, lai tad, kad viesi ieradīsies svētku pusdienās, viss būtu kārtībā. Un līdz pirmdienai par darbu vairs nav jādomā. Viņiem jāspēj iztikt bez manis.