Ar visu savu degunu-kaklu-klepu, tomēr nolēmu izvilkties līdz tuvējam lielveikalam. Galvenais iemesls - vajadzēja miltu maisījumu maizei. Veikalā, protams, roka paslīdēja uz netipiskām lietām. Jau kopš vakardienas vakara domāju par desmaizēm. Ja godīgi, tad neatceros, kad ledusskapī tāds brīnums mūsmājās ir redzēts. Nu, šodien tā diena pienākusi gan! :)
Bet vispār veikalā mani pārņema dīvaina sajūta - it kā plaukti pilni, bet, pirmkārt, nekas neuzrunā īsti, un, otrkārt, izvēle ta nav nekāda megamilzīgā.
Un vēl pavēroju sejas veikalā..Dažādas-i tādas, kuras vēl nav attapušās no pēdējo dienu dzertiņa, i darbarūķi, kas vēl nav gana atpūtušies, i pensionāri, kas apdomīgi katru produktu apgroza, apskata un krietni pārdomā, vai likt grozā, ģimenes ar bērniem, kas vai nu pakļaujas bērnu vēlmei katru snacku ielikt grozā, vai arī nē. Vārdu sakot - publika raiba. Tiesa, priecājos par to, ka visu lielveikalu paguvu izskriet 20 minūšu laikā - lieki nekavējoties nekur un paņemot tiešām vajadzīgo.
Vēl secināju, ka labi vien bija, ka pagājušo sestdien nopasterizēju pienu. Vēl šodien tas ir labulabais. I nepateiksi, ka slaukts precīzi divas nedēļas atpakaļ :D Nez, kāpēc es agrāk ar to pasterizāciju es neaizrāvos, lai gan mamma cik reizes man bija teikusi, lai tā daru.
Nu, ko.. tagad kakao un tad kaut ko jāsāk domāt darīt - vakariņas vai arī ķimerēties ;)