Zinu, ka vajag sākt adīt vai tamborēt bērnu sedziņu. Bet.. nekādi nespēju apstāties pie raksta izvēles. Viens, otrs, trešais, ceturtais variants, bet nekādi nespēju izvelēties to vienu, kas šķiet šobrīd pats labākais, foršākais, smukākais utt. Kad ir liela izvēle, tad arī ir slikti.
nu, es jau te nepilnas nedēļas laikā uztapināju trīs šalles, paralēli viena mežģine top, un tagad beidzot jāķeras klāt sedziņai ;) Tā teikt - man te viss lielā procesā ;) Vienu dienu jau iedomājos, ka varbūt adāmmašīnu vajag Ziemassvētkos vecītim palūgt :D
nevajag tev mašīnu - iedomājies, kā sēdēsi kaktā, siesi pārtrūkušos valgus, kā mainīsi adatas, lai rakstus gūtu, perfokartes (advancētakām mašīnām), kā besīsies, ka nevari chillojot, filmu skatoties mierīgi kaut ko bukstierēt...
Nu, chillojot jau vienmēr var :) ZInu, tad vecītim lūgšu, lai atnes daudz, daudz, dažādu dziju, lai ir no kā tapināt :))) Tam Ziemassvētku vecītim jau arī dikti patīk, ka sēžu un kaut ko ķimerēju - saka,, ka tas rada lielu mājīguma sajūtu :)
tu esi adījusi ar mašīnu? tur tev chill vairs nebūs un arī prieks nebūs, par Paša uzcepto - kāds būs adījis tavā vietā :) (protams, ja nevelc uz lielgabarītiem un masu produkciju) ;)