Tieši tā! Jau trešo reizi šogad pirmais janvāris. Vispirms bija īstais, tad ar slimošanu saistītais un tagad.. tagad ar darbu saistīties. No šīs dienas esam sadalīti un kļuvuši par diviem patstāvīgiem depiem. Man ir arī cits nosaukums piešķirts. Tiesa, bez jebkādiem algas pielikumiem :) Jaunais priekšnieks pēdējā mēneša laikā intensīvi tika iesaistīts darbā un redzu un zinu, ka viņam, tāpat kā man, dažreiz līdz dienas beigām jau visa ir par daudz. Tiesa, es joprojām stūrgalvīgi pieturos pie tā, ka visas darba rūpes plkst.17:00 atstāju darbā, jo tā ir pareizāk.
Vakar darbā tāds nosacīts "atvadu" pasākums bija. Ar šampanieti un atmiņām :) Jauki patiesībā un.. beigās tomēr skumji. Tomēr visā šajā redzu vienu lielu plusu - mans jaunais priekšnieks. Viņš cīnās par mums. Un jau vakar uzzināju, ka viņam izdevās pacīnīties par vēl diviem mūsu meitukiem, lai tomēr viņas paturētu. Nedaudz neērti ir pret bijušajiem kolēģiem, bet no otras puses - direktors ir tas, kas rūpējas par saviem darbiniekiem. Ja viņš iet un cīnās, tad rezultāts kādā mirklī noteikti arī būs..
Bet vispār.. pienāks pirmdiena un tad jau redzēs, kāda tā mūsu jaunā dzīve būs.