Kā gadījās, kā nē.. bet aizvakar un šodien sanāca teātra vakari. Pateicoties Rūtai. Uz vienu viņa ar netika, uz otru negribēja nākt. Līdz ar to sanāca, ka svētdien aizgājām divatā, bet es šodien viena. Lai gan būtu bijis labāk otrādi. Bet nu neko - ir tā, kā ir :)
Tātad svētdien bijām uz Театр Наций viesizrādi Фрекен Жюли. Palasot, likās vajadzētu būt ok. Vizuāli, protams, varu ielikt pieci, bet aktieriem.. vnk nenoticējām. Kaut kā pavāji. Mājās pārrunājot, secinājām, ka varam tādu paknapu 3ieciņu ielikt. Nu, nenoticējām mēs stāsta patiesumam. Un vēl laikam gan nevaru nepiekrist mīļotajam - tomēr Jevgēnijam Mironovam nepiestāv tādi "holopi", un visa šī trijotne tomēr labāk skatāma iekš kino, nevis uz skatuves. Un vēl - atzīšos godīgi, kādā mirklī man gribējās izrādes vidū piecelties un aiziet. Par daudz pretīguma sajūtu radīja.
Toties šodien šis teātris ļoti, ļoti, ļoti iepriecināja. Метод Грёнхольма. Ironiski līdz absurdam, smalki, viltīgi, pamācoši, skumji un nožēlojami, skarbi un galu galā.. bezgala patiesi. Vienkārši perfekti. To, ko teātris salaida dēlī pirmajā vakarā, šodien ar uzviju izvilka! Absolūti lieliski! Un vēl.. uzjundīja interesi aiziet uz LV teātriem, lai salīdzinātu, ko tad mūsējie interpretē..