Šodien ātrās vakariņas - spagetti carbonara un kekss. Vakar solīju, ka šodien uzcepšu - nekas cits neatlika, kā vien cept :) Šoreiz ir variācijas par melleņu-kukurūzas miltu keksu. Apelsīnus šodien darbā apēdu, tāpēc bija tikai mellenes ;) Un baltos miltus pilnībā aizstāju ar kviešu pilngraudu miltiem :) Jā, tumšāks tas kekss sanāk un garša nedaudz atšķiras no balto miltu keksiem, bet nemaz nav slikti ;)
Virtuves darbos parasti aizņemtas ir tikai rokas. Galvā daudz domu par to, ko dzirdu darbā. Saprotu, ka pa manu prombūtnes laiku smilškastē ir bijis gana daudz batāliju. Visdrīzāk vēl jau arī daudz būs. Turklāt viss notiek ne bez zināmas sāpes un aizvainojumiem vienam pret otru. Lai arī cik dīvaini tas nebūtu, šobrīd nedaudz no malas uz to visu skatos. Jā, strādāju, daru savu darbu, tomēr cenšos saglabāt skaidru galvu un nejukt prātā. Un, kad esi skaidru galvu, tad tas, ko redzi, ļoti pārsteidz.
Vēl arī pa dienu, pie daļas no gudrajām galvām esot, sapratu, ka viss notiek kaut kā ne tā. Argumenti, kas tiek minēti ir tādi, ar baltiem diegiem šūti. Nē, nu es saprotu, ka gribas pēc iespējas mazāk tērēt savas naudas un dabūt maksimālu labumu, bet visam taču ir savas robežas.. Turklāt viss tiek pasniegts tā, ka mati saceļas stāvus, klausoties argumentus. Laikam visvairāk no kājām nogāza tas, ka cilvēks pilnīgā nopietnībā paziņo, ka konvencijas, ko kāda starptautiskā organizācija ir pieņēmusi pag.gadsimta 70 gados un rekomendācijas, kas pieņemtas 30-50tos gados ir novecojušas un tāpēc uz tām nedrīkst skatīties. Tā jau var paziņot, ka visi svarīgie cilvēktiesību dokumenti ir novecojuši un to var neņemt vērā, ka LR Satversme ir novecojusi un nav uztverama nopietni utt. Ai, rokas reizēm nolaižas tādu jauno slotu priekšā, tomēr nekas cits neatliek, kā saņemties un stāstīt, stāstīt, stāstīt - sākot ar dziļo teoriju, beidzot ar praktiskām situācijām, ko pāris vārdu izmaiņa var radīt. Jo vairāk saglabā mieru, jo labāk.