nu, ko..šī diena bija gana smaga. šodien lielu dienas daļu nodzīvoju par dīvāniņu - sāpēja un sāpēja. bet neko.. strādāju, cik varēju pie datora, cik uz dīvāniņa lasīju un laboju, un domāju.
vēl viena lieta - beidzot sāku ievērot pusdienu pārtraukumu. paēdu un tad pusstundu nozvilnēju uz dīvāniņa neko nedarot un neko nedomājot. nē! domāju gan! par to, ka agrāk pusdienas ēdu un ar vienu aci vēl lūrēju datorā. tagad pirms pusdienām nokopju galdu, izslēdzu monitoru un mierīgi paēdu :) audzinu sevi.
ziņa par manu atgriešanos sāk izplatīties. satiku bijušo direktori. viņa tikai noteica, ka, varbūt man nemaz nevajadzēja vēl atgriezties, jo izskatos ne pārāk lāga. noteicu, ka pēc četriem mēnešiem tak var atlaist, uz ko viņa pasmēja un teica, ka atlaist jau var jebkurā brīdī, ja vien ir tāda vēlēšanās..
nu tā kaut kā man šodien gāja. ceru, ka rīt un parīt nedaudz atgūšos, jo tomēr tik daudz staigāts un sēdēts nav krietnu brīdi. fiziskais apvalciņš pagaidām viļ. toties galva gan strādā labi. to šodien secināju pēc tam, kad vispirms mēs pie sevis spriedām par vienu lietu un es izteicu minējumu, kā man izskatās viens konkrētais punkts (kādus zemūdens akmeņus tur redzu), bet pēc tam gudrā ina atsūtīja epastiņu, uzrakstot nedaudz citiem vārdiem to, ko es padomāju. un arī skaistu teikumu veidošana man joprojām padodas. tas arī priecē.
vienīgais, kas nav kā agrāk - galvas kratīšanās par visu. neļaujos tam visam. tiešām 8:30 atnāku, nostrādāju to laiku un 17:00 aizeju. jā, gan vakar, gan šodien palika tāds pusdarīts darbiņš, ko pasēžot pusstundiņu varētu pabeigt, bet.. bet nekādu atkāpju! sevi jāsaudzē, kā bijusī direktore teica, jo tas ir pats svarīgākais.
un epastu skaists ir sarucis līdz 300. :)tas arī priecē ;)