no Atsvešotas domāšanas izstrādāšanas klases individuālā dalībnieka nolikuma:
(..)
Viņam nemitīgi jācenšas pārtraukt uztvert jebkādus negatīvus faktorus, kas darbojas - vienalga, no sabiedrības puses, no tuviem vai tāliem cilvēkiem un apstākļiem - kā vērstus personiski pret viņu, bet jāsaskata tajos tikai šķērslis saviem prāta pūliņiem, un šķēršļa cēlonis - sevī pašā. Tā ir Cēlā Cenšanās.

Viņam jākultivē sevī pilnīga vienaldzība pret to, kā viņa rīcību vai dzīves veidu - pozitīvi vai negatīvi- vērtē citi cilvēki. Jo viņa rīcība ir viņa darbs ar savu paša domāšanu, bet viņa dzīves veids - ne vairāk kā mainīgs tēls, kad aktieris vai āksts spēlē sevis paša lomu. Viņa ikdienas lozungam jābūt "lascia dir gente" ('lai ļaudis runā', Dante). Viņš saskata sava sociālā statusa nereālumu un nerūpējas par savu etoloģisko statusu. Tā ir Cēlā Vienaldzība.
(..)

(ņemts no Rīgas Laiks)