joprojām mieru neliek nedēļas nogalē redzētais sapnis. daudz ūdens un stāvēšana kalna augšā.
joprojām atceros ezera tumšo zilumu, auto uz grīļīgā plosta un savas bailes. un skaisto skatu no kalna augšas uz tirkīzzilo, dzidro ūdenskrātuvi un skaistu hes, pāri kuram aizvijas ceļš, kas manuprāt, lai arī bija garāks, nekā ar plostu pāri ezeram, tomēr drošāks.. un gaiši zilās debesis ar baltiem gubu mākoņiem..
ak, es.. pat sapnī izvēlos to, kas ir drošāk un baidos no ūdeņiem...
un atkal man ir krāsains, spilgts un atmiņā paliekošs sapnis ;)