duksis gulēja, gulēja, tad pēkšņi pamodās, palaizīja šnobeli un aizgāja pavemt. pārrijusies nav, lielākoties šķidrumu atvēma. tagad bažīgi skatos uz viņu. negribas te uz maiņām slimot..
šodien gan pie sevis aizdomājos, ka duksis jau diezgan cienījama vecuma dāma ir. vasarā būs deviņi gadi. pa šiem gadiem lielākā daļa viņas niķu-stiķu atkosts. bet reizēm tomēr viņa spēj mani pārsteigt.
un šī viņas uzmācība pēc ilgākas manas prombūtnes joprojām sajūsmina - kaks nespēj noticēt tai laimei, ka esmu tiešām atpakaļ :) nez, kā būs tad, kad atkal sākšu iet uz darbu? :)