četras Интерны sezonas noskatījos. vienā brīdī jau bija pagurums un likās, ka apnicis jau, tomēr tad atvērās otrā elpa un gribas vēl :) jo liek pasmaidīt ;)) tā ka kādā brīdī turpināšu skatīties ;)
kamēr ar seriālu ir pauzīte, tikmēr noskatījos City Lights (1931). Ja tā godīgi, tad nekad iepriekš visu filmu nebiju redzējusi. Un kaut kā vienmēr bija licies, ka Čaplins tāds pajoliņš, vai.. Bet noskatoties, tomēr viedoklis pamatīgi mainījās. Un mēmais kino tomēr apbur.
ta-dā! un beidzot tas mirklis ir pienācis!!!! le_minga, ķēros klāt lielajam disku iepakojumam :))) visu pēc kārtas vienā piegājienā laikam gan neskatīšos, tomēr atšķaidīšu to skatīšanos - vienu no šīm, vienu no citām. pirmā, ko noskatījos - Bingo Bongo (1982). naivi sirsnīga :) iesmaidījos par pērtiķīti - bija taču kādreiz mode filmās pērtiķīšus iesaistīt :D un daudz citu zvēriņu - utji-putji :) un visvairāk smaidu izraisīja džungļu cilvēciņa pārvērtības par mačo :D oi, pozitīvu emociju daudz :))) izsmaidījos kārtīgi :) un, protams, čelentāno kunga dziesma - saulainas :))))un vēstījums arī labs - mīlēsim un saudzēsim dabu! :) pozitiff :)
tad vēlreiz tikšanās ar The Notebook (2004). krietni pasen to skatījos. un atceros, ka toreiz ļoti patika skaņu celiņš. nu, ko.. šoreiz skatoties, secinājums tas pats - bezgala romantisks un skaists stāsts.
tad pa vidu tv ar The Beach (I) (2000). vēl viena filma, kuras skaņu celiņš patika un joprojām patīk. un zilais ūdens un baltās smiltis apbur, bet filmas stāsts joprojām liekās briesmīgs.
filma - pārsteigums bija Hugo (II) (2011). skatoties reklāmas rullīšus biju domājusi, ka filma ir par kaut ko citu. bet kino pavērsiens bija tiešām negaidīts. un laikam tomēr tiešām nedaudz žēl, ka šo filmu neskatījos 3D. šo gribētos gan tā noskatīties. tiešām jauka filma. aizkustinoša. laba.
Murkšķa dienas, tauriņa efekta, durvis aizveras, avatāra, matrix un vēl kaut kā krustojums - Source Code (2011). un tieši tāpēc arī patika! :)katru reizi gaidi brīnumu ;) un arī sagaidi :)
Don't Make Waves (1967) - daudz visādu it kā nejēdzību pa vidu, lai nonāktu līdz beigām, kad kaut kādus secinājums vari izdarīt :) daudz naudas, izklaides, pludmales utt. 60to gadu stilā ;) Bet filma - pārāk viduvēja..
izsmējos skatoties Mirror Mirror (2012) :) tik daudz ironijas :D un popkorns ar kolu arī bija garšīgi :) tikai secinājums, ka kinoteātrī es ilgāk par pusotru stundu nevaru nosēdēt - sāk sāpēt. bet vienalga - bija foršs vakars iekš kino ;))) un filma - visādu lietu mistrojums ar krietnu ironijas piešprici :)un pamatīgu smaidu izsauca a la odrijas tēls un bolivudiskas beigas :D jebkurā gadījumā - rūķi man patika vislabāk :D
atkal viens Čelentāāāno :) Lui è peggio di me (1985) :) Daudz, daudz, daudz auto un garkājainas skaistules ar žilbinošu smaidu :)) Čelentano mētelis vnk gāza no kājām nost - megamētelis:) un divu draugu joku dzīšanas mānija ;)))
pēc tam aizpildīju savu zināšanu un viedokļa robu, noskatoties Mona Lisa Smile (2003). hmm..šis tas ir mainījies šajā pasaulē..un tomēr.. tomēr daudz kas nemaz nav mainījies. patiesībā šobrīd man ir grūti iekrist dziļā sarunā par sievietes vietu/lomu dzīvē, jo pašai šobrīd iekšējā diskusija par to ir liela. bet filma.. filma patika :) ļoti ;)
un atkal kārtējais Čelentano :) The Taming of the Scoundrel (1980) . Kopš bērnības atceros slaveno ainu ar auto kaudzi un aizbraukšanu ar velo, un, protams, vīnogu mīcīšana :))) vairāk neko daudz no šīs filmas arī neatceros :) bet tagad, tagad smaidīju, smaidīju, smaidīju ;) un ornella muti arī tādā glīta :) vārdu sakot, pozitīvu emociju kaudzīte iegūta! :)
kā jau solīju - miksēju čelentano ar citām filmām ;) na noch gljadja noskatījos Sin City (2005). filma, kuru pieskaitu pie šizīgi labām filmām ;) tiešām lieliska izklaide :)
protams, pēc šizīgi labām, seko arī vnk romantiksas pasakas ;) meitenēm taču tādas arī gribas ;)) Zолушка (2012) - tomēr pietrūka nedaudz līdz īstai pasakai. nenoticēju. bija mirkļi, kad likās, ka vilciens brauc pa sliedēm, un tad.. un tad atkal kaut kā tas vilciens noskrien no ceļiem un viss izjūk. pa īstam spēja uzjautrināt tikai atsevišķos mirkļos. vienīgais, kas laikam vairāk vai mazāk visas filmas garumā spēja nospēlēt - internu varečka - kristina asmus. viss pārējais tomēr lika vilties... bet nu - kā fona filma, kad kaut ko mājās dari, tīri labi noderēja.
un galu galā vēl viens čelentano - Il burbero (1986). protams, kārtējais stāsts, kur beigās divi galvenie varoņi "dabūjas" :) un stāsts par bagātību meklēšanu, kur labie cīnās ar ļaunajiem :) un labie, protams, uzvar :))) sasmaidījos pamatīgi ;))
nu, ko.. turpināšu skatīties filmas, kamēr mani nav aizsūtījuši atpakaļ uz darbu ;)