manas murkšķa dienas turpinās. gandrīz murkšķa dienas - tā būtu pareizāk.
pēdējās pāris dienas daudz domājas par to, ka daļu no pavasara atnākšanas tā arī nebūšu redzējusi īsti, jo pa mājām vien. no otras puses - nekāds žēlums par to īsti nav.
pēdējās dienās daudz pārdomas ir arī par darbu. un dzīvi pirms astotā marta.
vārdu sakot, šobrīd galvā kalambūrs.
bet fiziskais ķermenītis.. paīd, pasten, pasāp, bet viss kļūst palēnām labāk. rāpjam ārā no slimošanas. tikai sēdēt ilgāk ir grūti. vajag kājas sliet augšā.