vakar mēģināju sarunāt ar savu slimo ķermenīti, ka varbūt tā kā būtu jāsāk veseļoties. tā teikt domu spēkam ir liela vara, tāpēc centos pārliecināt ķermenīti, ka nu taču pienācis laiks sākt pamazām uzrādīt kādus uzlabojumus. protams, jo vairāk runāju, jo.. jo vairāk sāc domāt par visu, kas šajā brīdī padara bažīgu. un, tad jau, protams, aizdomājies līdz tam, ka tik ilgi nekad neesi slimojis.. un tad lieliskā baiļu sajūta klāt! sāc baidīties pat no savas ēnas :>. un, jo nervozāka esmu, jo skaidrs, kā likts - draudzene-temperatūra būs klāt. un tas, protams, vēl vairāk sāk satraukt. Lai aizdzītu sliktās domas, vakar pievakarē nolikos gulēt - jo miegs palīdz aizgaiņāt visas domas. palīdzēja ar`. šodien ir kaut kā mierīgāk, jo negrasos vairs neko daudz tur domāt un sarunāt. vnk jāļauj sev būt un nedomāt nekādas domas, kas padara nervozu - tas ir pats labākais, ko varu izdarīt. jo psihosomātikas lielā vara pār mani vairs nav jāpārbauda. zinu, kā tas darbojas. tāpēc šodien sevi likšu mierā un nenodarbināšu ar visādām domām.
un vēl - pēdējo divu dienu prieciņš - ledus kompreses ;) tās mani nomierina, jo tāāāāāād 15 minūtes vnk meditē ar ledu :)