Sākumā jānovērš cēloņi, vai vismaz jāatrod un jāsāk ar tiem cīnīties, ar vienkāršu sarunāšanu nepietiks - tas var izrādīties pārāk īslaicīgs risinājums un nemaz ne pēc tik ilga laika problēma sāks līst ārā vai nu pa to pašu, vai kādu citu ceļu.
Es jau sen esmu pārliecinājusies par to, ka lielākoties slimības izraisām mēs paši ar savu attieksmi pret sevi, lietām un apkārtējiem. Bieži pa dažādām vietām "sit" emociju un rīcības nesakritība, t.i., jūtos šitā, bet daru pavisam savādāk, tas organismā rada apjukumu un atraucas uz veselību.
Protams, viena lieta ir no slima kolēģa dabūt kaut kādu puņķu vīrusu, tas štrunts un tam nekādas dziļākas nozīmes var arī nebūt, bet traumas, akūtas problēmas ar iekšējiem orgāniem utt. ... Tas jau ir mūsu pašu rokās.