Tikko ierados mājās. Izbrauciens ar kuģi uz Yvoire un Nyon bija burvīgs. No rīta izskatījās, ka līs un biju jau nedaudz sabēdājusies par to
Sasmējos par to, ka biļetas uz kuģi pērkot, kasiera man pajautāja, vai neesmu students ;) Uzrādīju viņai LU parasto apliecību un viņa ar to man pārdeva biļeti uz pusi lētāk – 36,20 CHF vietā tikai 18,1o CHF (sīkums, bet tomēr patīkami ;)) ). Pāris saldējumiem sanāks ;D
Kamēr braucām uz Yvoire, kas jau ir ezera franču daļā, jau sāka nedaudz līt. Tomēr nonākot tur, varēja nedaudz atviegloti uzelpot – vairs nelija, bet diemžēl bija gana pelēks laiks. Kas ir Yvoire? Tā ir neliela viduslaiku pilsētiņa. Ārkārtīgi daudz tur ir puķu. Ja nemaldos, tad pie kuģu piestātnes bija arī zīme, ka šī pilsēta ir ieguvusi balvu tieši savas puķu pārbagātības ziņā. Staigājām ar Rūtu un viņas tēti un visi vienojāmies, ka viegli ir iedomāties viduslaikus šajā nelielajā un skaistajā pilsētiņā. Varētu ieteikt šo vietu apmeklēt arī saviem kursabiedriem, kuri gribētu doties uz Franciju, bet kuriem nav vīzas ;), jo uz kuģa un piekrastē neviens neko nepārbauda :P












Staigājot par Yvoire, nolēmām, ka pa ceļam varam izkāpt Nyon, lai apskatītu arī to. Tā kā laiks bija pamatīgi uzlabojies – saulīte atkal spīdēja spoži, jo spoži, nebija iemesla to nedarīt. Nion izrādījas neliela un arī jauka pilsēta. It kā jau nekas īpašs, bet tomēr, uzrāpjoties augstākajā kalnā, kur bija arī pils, pavērās burvīgs skats uz ezeru. Tas, kas apbūra šajā pilsētā, bija rozes.. visur rozes, un tik saldi smaržo... ;)






Atpakaļbrauciens uz Ženēvu bija bauda. Saule, ūdens, vējš. Riktīgi labi. ;) Vienīgais, biju nedaudz neapdomīga un tagad pleci un vaigi ir sarkani, sarkani ;( Nedaudz par daudz man bija saule šajās divās dienās... bet, jebkurā gadījumā jūtos ārkārtīgi apmierināta.
Nedēļas nogale bija patiešām burvīga!
Aizvien vairāk un vairāk iemīlu šo valsti ;)