vakar bija smaga diena. par daudz staigāts, par daudz uztraukumu, par daudz..visa par daudz.
loģiski, ka temperatūra, mājās uzrāpās līdz 37,8. sapratu, ka tas viss ne tikai tāpēc, ka ir iekaisumprocess, bet arī..nervi.
pagulēju. pagulšņāju, paskatījos nedaudz tv (negaidīju, ka pusotra stunda uz dīvāna pie tv var būt tik nogurdinoša! :) ), iedzēru slimnīcā izsniegto tabletīti un nokritu atkal pasnaust. ap astoņiem vakarā temperatūra jau nedaudz zemāka - 37,4. bet ap 23 - jau 37.1. Un līdz ar temperatūras krišanos sāka pazust arī velkošās sāpes. Tas pašu ļoti iepriecināja :)
Nakts mājās..uz nakts guļu aizgāju ap 23:30, pēc zālīšielietošanas, bet nogulēju bez pamošanās līdz gandrīz pusseptiņiem. Slimnīcas smacīgumā un karstumā naktis slikti gulēju, turklāt pēdējās dienās arī matracis sāka likties gana neērts. bet mājās.. mājās miegs bija labs. un tas ļoti priecēja. Jau pēc ierastā slimnīcas grafika temperatūras mērīšana - 36,6 :) Zinu, ka gan jau pa dienu atkal sāks rāpties, kur gan viņa liksies :)), tomēr ceru, ka zāļu ietekmē visi tie, kuriem jāmirst, būs apmiruši un nekādu iekaisumtemperatūru vairs te nebūs jāpiedzīvo.
Šodien man ir gultas režīms. Lai arī mājās ir daudz ko darīt, neko daudz nedaru un nedarīšu. Negribu skriet ratiem pa priekšu - ak, redz, sajutos labāk, tāpēc jāsāk aktīvi šiverēt. Skuju! Gulēšu un atpūtīšos, lai... lai nav jāatgriežas slimnīcā.
Duksis var redzēt, ka ir priecīgs ;) Kā mani sagaidīja mājās! Pieskrēja, izslējās uz pakaļķepiņām un purniņu piegrūda manam šnobelim ;) Un naktī gulēja vai nu blakus tāpat, vai zem sedziņas ieritinājusies ;) Tikai es tāda nejauka - ne reizi vēl neesmu barojusi viņu :D A priekš kam - ja ir kāds cits, kas dūdai izsniedz pārtikas devu.
Vārdu sakot, šobrīd ar mani viss ir labi, turpināšu saudzīgi sevi atpūtināt :)