vienīgais, kas uztrauc - ka tik nav slimnīca. jo tas nozīmēs, ka ir pavisam traki. tāpat kā bija pirms gandrīz trīs gadiem. no otras puses..nē, tomēr labāk lai nav slimnīca. raizējos. ļoti. nu, vajadzēja biežāk teikt 'nē'... mācība ir iegūta laba.
laikam jau nē. diagnoze ir zināma - diabēts. vnk pēdējā laikā daudz kāja slīdējusi uz saldumiem.. bet saldummīļiem jau ir grūti pieņemt, ka kādā brīdī ir tam visam jāsaka nē... :> tāpēc arī šobrīd pēdējās dienās cukuru līmenis ir krietni augsts - 8-9.
:) nu, es iespēju robežās jau pieskatu. bet visur nevaru būt klāt..un tiklīdz ir publiskā ēšanas vieta, tā visādas lietas iemanās iebāzt mutē :D un neregulārā ēšana arī neko labu nedod.. bet vīriešcilvēkiem jau grūti ar tādām niekošanās lietām, kā kastīte ar pārtiku no mājām.. :) vārdu sakot - šobrīd nedaudz priecājos (pavisam nedaudz), ka manu vārdu neklausīšana novedusi līdz šādai situācijai :))) varbūt pats sāks domāt vairāk :)))) un galvenais, ja sāks domāt un darīt, tad pēc pāris mēnešiem tas viss aizies jau ieradumā un nebūtu jābūt problēmām.