nogurusi pēc suņa. un nosalusi.
visa diena mācībās. jutos izbrīnīta, ka tik interesantu lietu var tomēr tik garlaicīgi lasīt. nē, nu šis tas bija ok, bet brīžiem likās - nu, kā tā var?
vārdu sakot - diena kaut kā ne pārāk izdevusies.

vakardien vakarā Osedžas zeme iekš nacionālā teātra. oi, emociju bija daudz. jutu, ka vakar visas lietas tiek krāmētas kastītēs un tikai ilgākā laika periodā vilkšu tās ārā.
izrāde man patika. ļoti.
jā, varbūt sarežģītāk bija, jo tikko biju bērēs. līdz ar to nevarēju nedomāt par ne tik sen notikušo. tomēr paralēles nevarēju īsti vilkt. jo tomēr tas viss bija atšķirīgi.
bet "sausais atlikums" pēc izrādes? katrs mēs savu laimi kaļam. un savu nelaimi arī. un pieņemam lēmumus, kas ietekmē gan mūs, gan cilvēkus mums apkārt. un ne viss, kas izskatās no malas skaisti un apskaužami, tiešām tā arī ir. un katrai ģimenei ir savi tarakāni.
vispār - bija brīži, kad likās, ka tās svešās ģimenes atkailināšana ir par daudz. daudz par daudz. ka negribu to visu redzēt un zināt.
un vēl apbūra Lolita Cauka. visu vakaru ap viņu virmoja kāda maģija. pievilka skatienu un lika jūsmot. tiešām lieliski.
un vēl - tomēr nedauz par daudz bija pīpošanas uz skatuves. kādā brīdī sāka asarot acis un kost kaklā. nē, num ja sēdētu tālāk, tad varbūt būtu savādāk, bet 6.rinda...
un vēl.. tā vien gribas teikt - mīļie skatītāji, lūdzu cieniet citus! nu, nenāciet lūdzu uz izrādi iedzēruši kādu glāzi teātra bārā.. grūti ir trīs stundas sēdēt, ja tev pakausī elpo iedzēris cilvēks.
bet vienalga - izrāde man tiešām patika. jo ir ko padomāt.
bija lielisks vakars.