vakar bija psc diena. mājās tikai astoņos vakarā. nogurums tāds, ka beigas klāt. vakariņās, vakardienas zupa. un gulta.
šorīt vēl joprojām jūtos 'apdauzīta'-miegs nenesa veldzējumu. bet visvairāk laikam nomoka jautājums - wtf šajā valstī notiek??? trīs sanāksmes un katra ar kaut ko pārsteidza. nē, tas, kas pārsteidza nebija jaunatklājums. tomēr.. tik lielās devās viss vienā dienā - bija nedaudz par daudz.
protams, vakardienas sēru ziņa atstāja iespaidu. naktī sapnī redzēju sanitas tēti. tādu, kādu atceros - dzīvespriecīgu, jokus plēsošu, smaidīgu....