šorīt ielās kaut kā ļoti asi sajutu visas smaržas. gandrīz katrs cilvēks kā tāda smaržu pudelīte. ļoti intensīvi un spilgti. ne tik bieži tas gadās. beigās pat nedaudz noguru.
iespējams, ka pie vainas ir deguna kņudēšana un vakardienas vakara ķiplokēšanas lēkme. vvz. nākamās dienas parādīs, vai neesmu kaut kur kaut ko noķērusi.
vēl šorīt smaidās par vakardienas vakara situāciju. apkopēja atnāca atvainoties par sagāzto puķi. ar tāāāāādu vainas sajūtu sejā un balsī. centos nomierināt. īpaši jau tāpēc, ka vienalga tās puķes gribu pārstādīt - līdz ar to puķes kritiens šo pārstādīšanas pasākumu paātrinās. parasti visus gan uzjautrina, ka puķes pārstādu vecā mēnesī. un ziemā :D bet ko lai dara - mana teorija ir tāda, ka puķes jāparstāda tieši tajā dienā, kad pašam ir vēlme to darīt, nevis pēc kalendāra. vispār - šorīt, kritiski apskatot puķu podus, secinu, ka vismaz 5 puķes jāpārstāda. nu, ko - būs jāiepērk zeme un keramzīts, un podi un varēs sākt zemes darbus ;) mājās laikam arī jāuztaisa puķupodu tīrīšana. šķiet, ka pirmais kandidāts uz izlidināšanu - mirte. nepatīk viņai pie manis. nu, ja nepatīk, tad darīšu, kā mamma - nav ko mocīt lakstu un sevi - audzējam tikai to, kas ir sajūsmā par konkrētās mājas un vietas mikroklimatu. līdzīgi kā ar mirti, ir arī ar kallām. gan darbā, gan mājās. kaut kas īsti viņām nepatīk, un nevaru atkost, kas tas ir. vārdu sakot, lakstu un podu revīzīja ir paredzama tuvakajā laikā gan mājās, gan darbā.
un vispār - katra šī gada diena paiet "mēžam vidi" zīmē. mājās taisu revīziju un metu ārā, atdotu utt. visādas lietas. darbā tieši tas pats - papīri tiek likti kaudzītē un pēc tam smalcināti, mapes tiek revidētas un nevajadzīgās iztukšotas. joprojām pieturos pie viedokļa - nav labi apaugt ar visādām mantām :) jāuztaisa regulāri ir revīzija ;)