labi, ka galva pārgāja. jūtu, ka ir sāpējusi, bet tas jau tikai tā - atskaņas pēc vakardienas.
neskatoties uz vēdināšanu, māja tomēr smaržo pēc..maizes :) kviešu pilngraudu un rudzu pilngraudu piparkūkas piesmaržojušas māju tā, ka smarža ir visur pat vairāk nekā 17 stundas pēc cepšanas. un laikam vakar it kā netīšām izmestā frāze par maizes cepēju, tomēr šodien man sāk iepatikties. mājīguma sajūtu man rada milti izstrādājumu smarža. nu, esmu es "muchnaja dusha". vieniem vajag gaļu, lai paēstu, bet man..man vajag maizi, maizītes, grauzdiņus un sausiņus utt. un pat zinu, kāpēc.tāpēc, ka visas maizes un maizītes man asociējas ar brīvdienu rītu, kad, guļot otrajā stāvā, jūti, ka smarža ir atlavijusies no virtuves un kņudina degunu, liek pamosties un saskriet pilnai mutei siekalu. mamma cepa..vinjas mamma cepa.. un es cepu.. jo tā ir labi un pareizi.
izstāstīju mammai par šiem miltu piedzīvojumiem, un viņa pieteicās uz pilngraudu piparkūkām. apsolīju, ka atvedīšu. nu, ko - pēc brīža sliešos kājos un taisīšu savējās piparkūkas, tikai šoreiz ar pilngraudu miltiem. redzēs, kā būs.
vispār, vakar ar grauda spēka raimondu runājām, un viņš teica, ka savējām mīklām neliekot cūku taukus, tikai sviestu, jo cilvēki raucot degunus un atsakās. man atkal grūti saprast, kā piparkūka var būt bez taukiem. šodien savējām likšu klāt noteikti! jo savādāk tā nav īstena piparkūka.
vārdu sakot, domas man pilnas ar piparkūkām un miltiem :) bet tas laikam pirmajai adventa svētdienai piedien.