| Vilkaču mantiniece iekš Nacionālās operas. patika "apaļā" valoda. patika tautiskie teikumi. patika nacionāli romantiskā mūzika. un arī korim principā nebija ne vainas. patika šie ārējo veidolu kontrasti - spilgtie kurzemnieku tērpi, pret laikam gan vidzemes pieticiibu. tā teikt kaislības ne tikai izspēlētas vārdos, kustībās, bet arī krāsās. bet... no romāna itin nekas nav palicis. kaut kas pietrūka. arī galvenie varoņi līdz galam nepārliecināja. kaut kāda steiga, paviršība? nezinu. tomēr kopumā - pozitīvās emocijas bija! un tas ir svarīgi. turklāt iemetu aci visa gada programmai un sapratu, ka ir gaidāmas jaukas atgriešanās repertuārā.. laikam vēl sīkāk jāizpēta programma, un jāiepērk biļetes. |