nu viss - apraudāties un izkust!

piesakos par naparņiku turpmāk šādām afērām!

es gribu kaut kad tuvaako gadu laikaa aizbraukt veelreiz uz Horvaatiju. tad marshruts bihs savaadaaks buus, bet Nac.parks Plitvička jezera buus atkal grafikaa, jo izstaigaajaam tikai pashu apakshu. gribas arii augstaak uzkaapt, lai to skaistumu redzeetu :) un veel palika splita un dubrovniki neredzeeti :) un krkas nac.parks ;) un sloveenijaa alas: http://www.postojnska-jama.si/
un veel kaudze viskautkaa ;)

riktīgi interesants projekts/ideja...
vells - es ļoti labprāt pievienotos - āķis lūpā jau tagad...
mans īsais brauciens uz DE pierādīja, ka ir iespējams arī izrauties - ka mans darbs smuki funkcionē arī bez manīm (chort - par nezinu, vai par to jāpriecājas, vai jāraud)...

karoche - ja ir idejas un brīvas vietas - dikten priecāšos, ja piedāvāsi (un man šobrīd pat vienalga kur - ka tik laukā no rutīnas... (tavu aprakstu par Horvātiju izlasot - ceļgali pat tādi nestabili kļuva ;)

:))) tur, kalnos esot, sapratu, ka patiesiibaa viss ir siikums. nekam nav mezhoniigas noziimes. viss pazuud, esot tur augshaa...

vai ne :)
neesmu daudz šīs sajūtas piedzīvojusi, bet tās dažas iz Monblāna vai Norge/Zviedrijas utt. kalniem un tml. pilnīgi atbilst emociju ziņā...
viss pazūd un mazznozīmīgs kļūst...

gaidam pavasari ja! :)