viena dīvaina lieta, ko tikko piefiksēju, klausoties lr1 translāciju no aglonas. (nē, speciāli neklausos, vnk fonā visu laiku skan lr1).
runāju latgaliski tikai ar pāris cilvēkiem - tēvu un kamēr bija dzīvas - tēva mamma un viņas māsa. mājās pie vecākiem - runāju divās valodās - kad vēršos pie mammas - latviski, kad vēršos pie tēva - latgaliski. domāju latviski. bet svētā mise...tai piedien būt tikai un vienīgi latgaliski. tagad klausoties, tulkoju to 'prom' no latviešu valodas. jo vnk tā ir pierasts, jo tā esmu pieradusi kopš bērnības. lai gan, kad biju pavisam maza, atceros, ka baznīcā bija mises latīņu valodā..vēlāk, vēlāk pārgāja uz saprotamo - latgalisko ;)
bet vispār, visspilgtākā atmiņa saistībā ar baznīcu ir tie vakari, kad ar vecomammu gājām kājām tos 3-4km, pirms pilsētas vecāmamma pārģērba kurpes un tad devās tālāk - pilsētā iekšā - uz baznīcu. baznīcā atkal spilgts iespaids - viens neliels kambarītis, kur vesels bars sieviešu ģērbj tērpus - gatavojas procesijai:)jautrība tur valdīja bezgala liela :)) es lielākoties noskatījos uz to jezgu un tad, kad procesija notika, es biju piekomandēta pie kādas no kundzītēm, kas mani pieskatīja, kamēr vecāmamma nesa karoga lenti.. neatceros viņas tērpu, bet atceros baltus tamborētus cimdus, kas likās bezgala smalki.. un tas likās pietiekami neparasti - vecāmamma baltos cimdos.. jo lielākoties jau es atcerējos viņas sastrādātās rokas... pēc tam, kad biju pietiekami liela, tad man arī ļāva piedalīties - sākumā kaisīt ziediņus, tad karogam nest lenti :) un tas likās kaut kas tik īpašs...
patiesībā tās tādas siltas bērnības atmiņas..