nu jā biju janiņa. turkla't ibijis admins. kā lai skatās? skatījās ar griezu aci. bet laikam jau pieņēma :) jo nu bieži apkārt vien tipina un runāties gribās :D
tad vēl kolēģītes divas, kas bija manā kabinetā vispār kolosālas. es atnācu. uzreiz izklājos laukā ar savu stāstu,s avu runīgumu un viņas fiksi pieņēma un pat žēl, ka vienai nācās beigt strādāt uz kādu laiku. bēbis. bet nu atmeilo tā pat un ir tā forši forši, ka nesaprotu- kā es varēju baidīties? :)
priekšniecība stingra, sadod a'ri kādreiz, kad netieku uzreiz ar atbildi galā. bet tai pat laikā man ļoti patīk, jo ir cilvēcīgas un džeki no sākuma man apkārt gāja ar līkumu. tāda ko var smaidīga tāda būt, nez kāda jaunā. kad atklājos, ka man ir divi bērni, esmu svaigi no viena dzimšanas atkopusies un to manu vienkāršību laikam pieņēmuši. nu jau vairs nav tā stīvuma :)
ir kolēģi,kam var prasīt klusiņām -palīgā! es nesaprotu uzdevumu. un viņiem pietiek pacietīgi pateikt to pašu no tas puses, parādīt kur viņu būtībā kas atrodas un es jau esmu zirgā. ja nebūtu tādu. nezinu. nespētu iedživoties. avij tas tracina. viņa visu laiku man pārmet, ka es ka ko nezinot, ejot uzreiz kādam prasīt. nevis pati domājot. bet ko es varu izdomāt tur, kur vienkārši man nav pielaižu, nav pārzināšanas ilggadējas par atrašanās vietām utt? neprasu jau manu darbu darīt. bet nu šķiet, ka viņa grib sekot un darīt to pa savam- komandas dod- atnes man bulciņu, atnes man to, izdari to un šito.
nu tas jau tā visai nekaunīgi manu prāt.

izklausaas patiesiibaa ljoti labi ;) taapeec ljoti, ljoti, ljoti priecaajos par Tevi :)

ui es ceru, jo man jau vēl 2 nedēļas pārbaudes laiks. pēc tam savukārt audits kaklā par tieši manu darbu. par ko es traki uztraucos un mani koleģīte viena un viena priekšniece pa laikam mierina, bet nu es baigi baidos sastrādāt muļķības un izgāzt projektā vienu posmu.

tad veel jo vairaak ir jaatur par Tevi iikshkji! :)