ko tik shonakt sapnii neredzeeju. ljaundari, kas dzenas pakalj, kjiilnieki un granaata manas rokaas. lule kaa maaneklis, lai ljaundari uzkjertos uz muusu viltiibas. tad beegshana pa kaut kaadiem laukiem un mezhiem. nez kaapeec peekshnji bija jau dzilja ziema, jo bridu pa sniegu. tad peekshnji sapnii uzradaas liiga, ar kuru, kaa izraadaas mees bijaam beegushas no tiem ljaundariem. un tad mees kaut kaa pazaudeejaamies - es aizgaaju savu celju, bet vinja - savu. gaaju un gaaju, un gaaju, bet nejutu nogurumu. ieraugot shaursliezhu dzelzcelja sliedes, sapratu, ka tas ir mans glaabinjsh. izskatiijaas peec aluuksnes-gulbenes mazbaaniisha. pirmajaa stacijaa gan neiekaapu, jo negribeejaas pirkt biljeti, tomeer otrajaa iekaapu, un tur jau priekshaa bija Vinjsh. pashai biljete nebija jaapeerk, jo manaa vietaa Vinjsh to izdariija. tad, jau vilcienaa seezhot, zvans no liigas ar tekstu, ka labi, ka mees gaajaam kopaa, jo savaadaak vinja nebuutu izglaabusies. jautaaju, vai vinja jau maajaas, bet vinja noteica, ka veel nee. kad siikaak saaku prashnjaat, kur vinja ir, lai paliidzeetu vinjai vismaz ar padomu, kaa tikt maajaas, vinja izvairiigi atbildeeja, ka vinja veel iet un ka viss ir kaartiibaa, tad atsleedzaas telefons.. panjeemu Vinja telefonu un meegjinaaju veelreiz sazvaniit, bet operaatora balss telefonaa pazinjoja, ka abonents pashreiz nav sasniedzams, jo shobriid shkjeerso kalnus. pametu acis pa vilciena logu un.. un pamaniiju kalnus - gan apaugushus zaljus, gan klinshu peleekos.. veel kaadu briidi braucaam, Vinjsh eerti bija nolicis savu galvu man kleepii un izskatiijaas tik laimiigs un mieriigs.. un tad.. un tad ieraudziiju bezgala skaistu apdziivoto vietu.tuvojaas vilciena pietura..un taas nosaukums bija...ovo.
patiesiibaa shobridi joprojaam acu priekshaa ir taa bildiite ar kalniem un uudenjiem, zaljais, zilais un saulaini miglainais.
eh.. shonedeelj nekas iisti nebija sapnjojies, taapeec shis sapnis ir kaa taada garshiga kuuka :) gribas pagarshot veel un veel, un veel :)