Nu, tā vienā brīdī kļuva par manu slimību. Pie kam, pirmajā braucienā man tā nemaz tā nepatika. Nojūdzos es tikai otrajā!;) Un tikai pēc tam es sāku atcerēties, ka mums ar brāli tā bija sapņu zeme jau agrā bērnībā. Ka mamma mums kā šūpuļdziesmu dziedāja "Suļiko", ka visās mūsu globālā rakstura spēlēs, figurēja Latvija un Gruzija kā draudzīgas zemes un Vācija, kas viņas šķīra;D Ka brālis vienmēr teica, ka precēs tikai gruzīnieti;)
Bet ar Gruziju tiešām ir tā: ja tā paņem, tad paņem visu sirdi!