"У нас только два времени - светлое будущее и темное прошлое. Из «светлого» и «темного» постоянно получается смутное настоящее. Тем не менее, мне удалось выяснить насчет себя, что я родился (есть свидетели), учился (есть документы), женился (со слов одной женщины).
Полагаю, что в остальном биография типична: не имею, не знаю, нет, никогда, нигде, ни за что, пропади все пропадом. "
/А. Трушкин/

tagad, pusdienojot, aizdomaajos par sho. nu, jaa, ir kaadas lietas, ko savaa dziivee izdari-jo lielaakaa dalja tieshi taa arii dara, jo tieshi taa ir pienjemts dziivot. un ir kaut kaada shii 'briivaa dalja', ko katrs censhamies piepildiit ar saviem sapnjiem, plaaniem, idejaam, darbiem. un pats trakaakais jau ir tas, ka lielaako dalju lietu atliek uz 'peec tam', 'kaut kad veelak', 'atvaljinjaajuma laikaa', 'pensijaa', 'ar pirmo janvaari' vai 'peec dzimshanas dienas' utt. nosolamies sev saakt jaunu un skaistu dziivi. nu, varbuut ne jaunu un skaistu, bet savaadaaku. veiksminieki ir tie, kuriem tas izdodas. bet lielaakaa dalja taa arii paliek pie shii 'kaut kad' un dziivo to pashu dziivi, kas jau ir ierasta. jaa, tieshi ierasta. juuties tajaa kaa taadaa eertaa izneesaataa dzhemperii un vilnas zekjees. ir labi un silti. nee, nu varbuut ne vienmeer labi un silti, bet..ierasti. un no shii ieraduma ir ljoti, ljoti, ljoti gruuti izraapties. paarkaapt paari un iet uz priekshu. mainiit attieksmi, izdariit secinajumus par ieprieksh pieljautajaam kljuudaam un iet uz priekshu. un neatlikt uz peec tam. jo kaa pie taa jaunaa un skaistaa savaadaak var tikt, kaa vien ejot uz priekshu? un, ja gribas kaut ko izdariit, tad tas ir arii jaadara, nevis tikai jaasapnjo.