Publicēta: 16:45 27.03.2007.

Rīga, 27.marts, LETA. Daugavā ieplūdušais dīzeļdegvielas piesārņojums izrādījies daudzkārt lielāks, nekā iepriekš Latviju informējusi Baltkrievija, aģentūrai LETA teica Valsts vides dienesta (VVD) direktors Vilis Avotiņš.
Pašlaik novērotā situācija draudot ar ekoloģisku katastrofu, teica Avotiņš.
Pašlaik dīzeļdegvielas plankumi jau nonākuši aptuveni līdz Nīcgales apkārtnei, bet piesārņojuma josla praktiski bez pārtraukumiem Daugavā turpinās līdz pat Latvijas-Baltkrievijas robežai un no kaimiņvalsts joprojām ieplūst arvien vairāk degvielas.

Iepriekš Baltkrievijas dienesti informējuši, ka piesārņojums upē stiepjas aptuveni astoņu kilometru garumā, tomēr pašlaik Latvijas teritorijā ieplūdusī degvielas plēve pārklāj Daugavu vairāk nekā 100 kilometrus, informēja VVD direktors.
Šodien VVD speciālisti apsekojuši Daugavu visā piesārņojuma teritorijā un secinājuši, ka piesārņojums pierobežā ir tikpat intensīvs cik joslas sākumā. Rīt speciālisti varēšot informēt par aptuveno Latvijā nonākušās dīzeļdegvielas daudzumu.
Upes straumes ātrums pie Nīcgales ir 1,3 metri sekundē.
Absorbējošās bonas pie Daugavpils operatīvajiem dienestiem joprojām nav izdevies izvietot. To neļaujot paveikt spēcīgā straume. Visticamāk piesārņojumu izdosies ierobežot pie Pļaviņu ūdenskrātuves, tomēr tur traucējošs faktors būs upes platums, kas ūdenskrātuvē ir no 300 metriem līdz kilometram.
Avotiņš uzsvēra, ka operatīvo dienestu darbs, cenšoties apturēt tālāku degvielas plēves virzīšanos pa Daugavu, ir bijis ļoti labs, tomēr mērķi īstenot neļāvusi spēcīgā straume un aprīkojuma nepilnības.
Jau ziņots, ka Latvijas puse ir pieprasījusi Somijas, Zviedrijas, Igaunijas un Lietuvas glābšanas dienestiem informāciju par viņu iespējām sniegt palīdzību dīzeļdegvielas piesārņojuma likvidēšanai uz Daugavas.
Kā aģentūrai LETA sacīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Aivars Straume, oficiāla palīdzība piesārņojuma seku likvidēšanai pagaidām nav pieprasīta. Pagaidām tiek apzināta situācija, vai kaimiņvalstis vispār ir spējīgas sniegt to palīdzību, kāda mums ir nepieciešama.
Viņš norādīja, ka pašlaik glābējiem ir izdevies pārvilkt absorbējušās bonas aptuveni pāri divām trešdaļām Daugavas, taču, kā tas izdosies un cik ilgi tās tur turēsies, nav zināms. Pēdējais variants ir vismierīgākajā upes vietā veikt šo naftas produktu ierobežošanu. Pēc Straumes vārdiem, tas ir Pļaviņu hidroelektrostacijas baseinā. Šis ir visreālākais variants, taču tiek izmantoti visi līdzekļi, lai piesārņojumu ierobežotu pēc iespējas ātrāk.
Kā ziņots, operatīvo dienestu darbinieki, kas jau trešo dienu pēc kārtas mēģina Daugavā izvietot aizsargierīces, šodien secinājuši, ka jūras bonas izrādījušās nepiemērotas Daugavā ieplūdušo naftas produktu ierobežošanai un savākšanai.
Uzņēmuma "VentEko" operatīvā dienesta vadītājs Jānis Klimovičs aģentūrai LETA pastāstīja, ka šodien jūras bonas pāri Daugavai bija plānots pārvilkt ar trosi, kas piekabināta lieljaudas traktoram. Kad bonas vēl nebija aizvilktas līdz upes vidum, spēcīgā straume tās sāka raut zem ūdens un radās pamatotas aizdomas, ka aptuveni miljonu latu vērtā ierīce var neizturēt un saplīst, tādēļ tika nolemts neriskēt un mēģināt piestiprināt trosei absorbējošās bonas.
Bonu uzstādīšanā iesaistīti ap simts Jūras krasta apsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, zemessardzes un robežsardzes pārstāvju.
Iepriekš divas dienas pēc kārtas bonas pār Daugavu neveiksmīgi mēģināja pārvilkt ar motorlaivu un amfībijas palīdzību. Neveiksmes galvenie cēloņi - spēcīgā straume upē, pretvējš un pieredzes trūkums šādos glābšanas darbos, sacīja Klimovičs.
Aizsardzības ministrs Atis Slakteris (TP) šodien valdības sēdē sacīja, ka patlaban visreālākais variants ir mēģināt Daugavā noplūdušo dīzeļdegvielu apturēt un savākt pie Pļaviņu hidroelektrostacijas, kur ūdens straume ir lēnāka.
Slakteris norādīja, ka atbildīgie dienesti dīzeļdegvielu centīsies apturēt un savākt jau pie Daugavpils, bet esot jārēķinās ar dabas spēku un stipro straumi, tāpēc visreālākais variants pašreizējā situācijā šķietot glābšanas darbus veikt pie Pļaviņām.
Dīzeļdegviela Daugavā noplūdusi no Krievijas uzņēmumam "Zapad-transņefteprodukt" piederoša naftas produktu maģistrālā vada.