Publicēta: 13:19 27.03.2007.
Rīga, 27.marts, LETA.

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par Latvijas un Krievijas valsts robežu



Latvijas Republika un Krievijas Federācija, turpmāk sauktas par Pusēm, savstarpēji cienot otras valsts suverenitāti un neatkarību, līdztiesību un teritoriālo vienotību, apliecinot uzticību ANO un EDSO principiem, atzīstot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas līgumtiesiska noformējuma labvēlīgu ietekmi uz labu kaimiņattiecību turpmāko attīstību, pamatojoties uz Pušu labo gribu ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Šajā Līgumā termins "Latvijas-Krievijas valsts robeža" (turpmāk - "valsts robeža" vai "robeža") nozīmē līniju un ar šo līniju sakrītošu vertikālu virsmu, kura atdala divu suverēnu valstu - Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas teritorijas (sauszemi, ūdeņus, zemes dzīles un gaisa telpu).

2. pants

Saskaņā ar starptautisko tiesību normām un par pamatu ņemot vienošanās, kuras panāktas sarunu gaitā, Puses noteica valsts robežu starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju.

Latvijas-Krievijas valsts robeža noteikta tā, kā tas nostiprināts "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas aprakstā" un ar sarkanu krāsu parādīts "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas delimitācijas kartē" ar mērogu 1:50 000 (turpmāk - "delimitācijas karte").

"Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas apraksts" (1.pielikums) un delimitācijas karte (2.pielikums) ir neatņemamas šā Līguma sastāvdaļas.

3. pants

Valsts robeža pa upēm (iztaisnotām upju gultnēm) vai upju galvenajām attekām, strautiem un grāvjiem ir noteikta tiem pa vidu. Nosakot upes galveno atteku, pamatkritērijs ir ūdens caurplūdums pie tā vidējā līmeņa.

4. pants

Jebkuras dabiskas izmaiņas, kas var notikt pierobežas upēs, strautos un grāvjos, nemaina dabā demarķēto Latvijas-Krievijas valsts robežas līniju, kā arī salu piederību, ja vien Puses nevienojas citādi.

Pēc robežas demarkācijas pierobežas upēs radušos salu piederība tiek noteikta saskaņā ar demarķēto robežas līniju, bet to salu piederība, kuras radušās tieši uz demarķētās robežas līnijas, tiek noteikta konsultācijās starp Pusēm, pamatojoties uz taisnīgumu un līdztiesību.

5. pants

Lai noteiktu un apzīmētu dabā Latvijas-Krievijas valsts robežu saskaņā ar šo Līgumu un sagatavotu demarkācijas dokumentus, Puses iespējami īsā laikā no šā Līguma spēkā stāšanās dienas pēc paritātes principa izveidos Kopīgu demarkācijas komisiju, uzdodot tai:

- izstrādāt un apstiprināt valsts robežas demarkācijas kārtību;

- noteikt dabā precīzu robežas līnijas atrašanos saskaņā ar šo Līgumu un tam pievienotajiem "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas aprakstu" un delimitācijas karti;

- izveidot darba grupas robežas demarkācijai, vadīt to darbību;

- uzstādīt robežzīmes;

- noteikt precīzu viduslīnijas atrašanos pierobežas upēm (iztaisnotu upju gultnēm) vai upju attekām, strautiem un grāvjiem, kā arī noteikt precīzu robežlīniju atrašanos ezeros;

- precizēt salu piederību upēs;

- sagatavot robežas demarkācijas dokumentu projektus;

- risināt citus ar robežas demarkācijas darbiem saistītos jautājumus.

Komisijas sagatavotie demarkācijas dokumenti jāapstiprina katras Puses valdībai.

Izdevumus, kas saistīti ar robežas demarkāciju, Puses sedz pēc paritātes principa.

6. pants

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas režīmu nosaka atsevišķs Līgums.

7. pants

Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu nosaka atsevišķs Līgums starp šīm trijām valstīm.

Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punktu nosaka atsevišķs Līgums starp šīm trijām valstīm.

8. pants

Šis Līgums tiek ratificēts un stājas spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā.

1.pielikums Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumam par Latvijas-Krievijas valsts robežu

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas apraksts

Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju sākas no Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu saskares punkta.

No minētā saskares punkta, kas atrodas uz Zilupes [Sinjuha] upes un tajā ietekošās Ņevericas [Neverica] upes viduslīniju krustpunkta aptuveni 0,1 km uz dienvidiem no kurgāna ar nosaukumu "Draudzības kurgāns" un šoseju sazarojuma, Latvijas-Krievijas robeža iet vispārējā ziemeļu virzienā pa Zilupes [Sinjuha] upes vidu lejup pa straumi aptuveni 7,3 km līdz no labās puses ietekošam beznosaukuma strautam, pāriet uz šo strautu un tālāk iet pa tā vidu augšup pa straumi no sākuma uz ziemeļaustrumiem, pēc tam uz ziemeļrietumiem līdz punktam, kurš atrodas aptuveni 0,4 km ziemeļos no Latvijas apdzīvotās vietas (turpmāk – apdz.v.) Skripčinas. Pēc tam robeža pagriežas uz ziemeļiem un pieiet pie Latvijas apdz.v. Sirutevas austrumu malas, pagriežas uz ziemeļaustrumiem un iet pa mežu austrumos no Latvijas apdzīvotajām vietām (turpmāk – apdz.v.) aptuveni šādos attālumos: no Kazakiem – 0,3 km, no Grišinas – 1,0 km, no Dauguļevas – 0,6 km; aptuveni 0,2 km austrumos no Latvijas apdz.v. Konovalovas tā pagriežas uz ziemeļiem, bet pēc tam aptuveni pēc 0,8 km – uz ziemeļrietumiem, tālāk iet pa mežu un stigām: aptuveni 0,1 km austrumos no Latvijas apdz.v. Sopatņiem, 0,3 km austrumos no Latvijas apdz.v. Trubilovas, 1,6 km attālumā rietumos no Krievijas apdz.v. Bezgribovas [Bezgribovo] un Tolstjakiem [Tolstjaki], 0,3 km austrumos no Latvijas apdz.v. Gumņiščiem. Aptuveni 0,5 km austrumos no Latvijas apdz.v. Terehovas un 0,5 km rietumos no Krievijas apdz.v. Buračkiem [Burački] robeža šķērso šoseju Sebeža [Sebež]-Nirza, pēc tam pagriežas uz ziemeļrietumiem un iet pa grāvja vidu ziemeļaustrumos no Latvijas apdz.v. Diraginas. Aptuveni 0,6 km austrumos no Latvijas apdz.v. Saveļinkiem un 0,2 km austrumos no punkta ar atzīmi 136,0 robeža pagriežas uz ziemeļaustrumiem, krusto dzelzceļu Idrica-Zilupe, un pēc tam šoseju Sebeža [Sebež]-Ludza starp Krievijas apdz.v. Mogiļiem [Mogili] un Latvijas apdz.v. Černovu un pienāk pie 1.punkta, kurš no robežu saskares punkta atrodas aptuveni 34,0 km attālumā pa robežas līniju.

No 1.punkta, kas atrodas Čornojes ezera [oz. Čornoe] dienvidrietumu krastā aptuveni 0,1 km uz ziemeļiem no vietas, kur beznosaukuma strauts iztek no šī ezera, un aptuveni 0,8 km ziemeļaustrumos no Latvijas apdz.v. Černovas, robeža iet pa Čornojes [oz. Čornoe] ezeru sākumā aptuveni 0,4 km ziemeļaustrumu virzienā, pēc tam aptuveni 0,2 km ziemeļrietumu virzienā līdz vietai, kur ezeram no ziemeļrietumu puses pienāk grāvis, pēc tam iet pa šī grāvja vidu līdz Pernovkas upei aptuveni 0,6 km austrumos no Latvijas apdz.v. Klešiem. Tālāk iet lejup pa straumi pa Pernovkas upes vidu, tad pa tās labās puses atteku līdz ietekai Zilezerā [oz. Sinee ], no šejienes iet pa Zilezeru [oz. Sinee], sākumā aptuveni 0,7 km ziemeļaustrumu virzienā, pēc tam aptuveni 1,1 km ziemeļrietumu virzienā, tālāk aptuveni 1,3 km dienvidrietumu virzienā līdz Zilupes [Sinjaja] vecās gultnes iztekai no šī ezera, pēc tam iet aptuveni 1,0 km pa Zilupes [Sinjaja] vecās gultnes vidu lejup pa straumi līdz caurtecei starp Zilupes [Sinjaja] veco gultni un Zilupi [Sinjuha], tālāk iet pa caurteces vidu, tad pāriet uz Zilupi [Sinjuha], iet aptuveni 0,7 km pa Zilupes [Sinjuha] vidu lejup pa straumi, atkal iziet uz Zilupi [Sinjaja] un pa tās iztaisnotās gultnes vidu iet lejup pa straumi līdz Robežu upes ietekai tajā; tālāk iet pa Robežu upes vidu augšup pret straumi līdz Piteļa ezeram, pēc tam, ejot pa Piteļa ezeru sākumā aptuveni 1,7 km ziemeļu virzienā, pēc tam aptuveni 0,6 km ziemeļrietumu virzienā, robeža pāriet no ezera uz maģistrālo grāvi; tālāk pa šī grāvja un Pitolkas upes iztaisnotās gultnes vidu pienāk pie Ludzas [Lža] upes aptuveni 2,2 km dienvidos no Krievijas apdz.v. Maļinovkas [Malinovka], tālāk robeža iet pa Ludzas [Lža] upes iztaisnotās gultnes vidu lejup pa straumi līdz iztaisnotās gultnes krustojumam ar Ludzas [Lža] upes veco gultni aptuveni 0,5 km dienvidrietumos no Krievijas apdz.v. Ļamoniem [Ljamony]. Tālāk robeža iet pa Ludzas [Lža] vecās gultnes vidu līdz vecās gultnes krustojumam ar Ludzas [Lža] upes iztaisnoto gultni aptuveni 0,2 km ziemeļaustrumos no Latvijas apdz.v. Doņikovas; tālāk iet pa Ludzas [Lža] upes iztaisnotās gultnes vidu lejup pa straumi līdz 2. punktam, kurš no 1.punkta atrodas aptuveni 73,0 km attālumā pa robežas līniju.

No 2.punkta, kas atrodas Ludzas [Lža] upes vidū starp Krievijas apdz.v. Porožeku [Porožek] un Tropšiem [Tropši], iepretim vietai, kur tajā no kreisās puses ietek beznosaukuma strauts, robeža iet vispārējā rietumu virzienā no sākuma pa beznosaukuma strauta vidu augšup pret straumi līdz tā krustojumam ar zemesceļu, no šejienes iet gar zemesceļu aptuveni 0,4 km ziemeļos no Latvijas apdz.v. Kostjugovkas un aptuveni 1,2 km ziemeļos no Zaborovjes ezera pagriežas uz ziemeļiem un iet pa meža ceļu, iet austrumos no ģeodēziskā punkta ar atzīmi 102,6 un aptuveni 0,4 km aiz tā pagriežas no ceļa uz ziemeļrietumiem un gar meža austrumu malu pienāk pie Ladas upes, šķērso to un tālāk iet aptuveni 0,1 km rietumos no šīs upes līdz grāvim, pēc tam iet pa grāvja vidu aptuveni 0,6 km. Tālāk robeža iet aptuveni 0,7 km dienvidos no Krievijas apdz.v. Lopušņiem [Lopušni], pēc tam pagriežas uz dienvidrietumiem un pienāk pie šosejas Gavri [Gavry]-Kārsava, šķērso to un iet uz dienvidrietumiem līdz smilšu karjeram, šķērso karjeru un pienāk pie zemesceļa, iet uz dienvidrietumiem pa šo zemesceļu aptuveni 1,2 km, tālāk pagriežas uz ziemeļrietumiem un pienāk pie Rītupes [Utroja], no šejienes iet pa Rītupes [Utroja] vidu augšup pret straumi līdz 3.punktam, kurš no 2.punkta atrodas aptuveni 28,0 km attālumā pa robežas līniju.

No 3.punkta, kas atrodas Rītupes [Utroja] vidū pretī vietai, kur uz šo upi aptuveni 2,2 km attālumā rietumos no Latvijas apdz.v. Orļenkiem iziet grāvis, robeža iet vispārējā ziemeļu virzienā sākumā pa šī grāvja, kurš savieno Rītupi [Utroja] un Kuhvas upi, vidu, pēc tam pienāk pie Kuhvas upes un iet aptuveni 8,4 km pa šīs upes vidu lejup pa straumi, tālāk nogriežas no Kuhvas upes uz austrumiem un pienāk pie dzelzceļa līnijas Pitalova [Pytalovo]-Kārsava aptuveni 4,1 km ziemeļos no Skangaļu dzelzceļa platformas, pagriežas un iet ziemeļu virzienā aptuveni 9,5 km apmēram 30 m rietumos no dzelzceļa līnijas ass, atstājot Punduru stacijas dzīvojamo māju un pie tās esošās saimniecības ēkas Latvijas Republikas teritorijā, tad no dzelzceļa pagriežas uz rietumiem, iet pa mežu un stigām dienvidos no Krievijas apdz.v. Osinovije Ostrova [Osinovye Ostrova], ziemeļos no Latvijas apdz.v. Robežniekiem un pienāk pie Kuhvas upes pie Latvijas apdz.v. Zeļčiem. Tālāk robeža iet pa Kuhvas upes vidu lejup pa straumi līdz Masejkas upes ietekai tajā, pēc tam iet pa Masejkas vidu augšup pret straumi līdz grāvim rietumos no augstienes ar atzīmi 94,3, tālāk pa šī grāvja vidu līdz meža ziemeļrietumu stūrim, no šejienes pagriežas uz ziemeļaustrumiem un pienāk pie meža aptuveni 0,9 km austrumos no Latvijas apdz.v. Tribunavas. Tālāk robeža iet pa meža malu uz austrumiem, pagriežas uz ziemeļiem, pēc tam uz rietumiem, iet aptuveni 0,5 km dienvidos, bet pēc tam rietumos un ziemeļos no Krievijas apdz.v. Lauziem [Lauzi] un pienāk pie Ludonkas upes. Tālāk robeža iet aptuveni 7,8 km pa Ludonkas vidu lejup pa straumi, aptuveni 0,3 km ziemeļrietumos no Krievijas apdz.v. Skoptovas [Skoptovo] iziet uz upes kreiso krastu, pēc tam iet austrumos no Latvijas apdz.v. Lugiem, pa Krievijas apdz.v. Kopancu [Kopancy] rietumu malu, aptuveni 0,5 km austrumos no Latvijas apdz.v. Nīdrupes, šķērso augstsprieguma elektrolīniju un pa mežu un krūmājiem iznāk uz Trostjankas upes labo krastu aptuveni 3,1 km rietumos no Krievijas apdz.v. Žogariem [Žogari], tālāk iet pa Trostjankas vidu pa straumi aptuveni 7,1 km līdz tās ietekai Kirā, no šejienes iet pa Kiras upes vidu augšup pret straumi un aptuveni pēc 0,2 km pagriežas uz ziemeļiem un iet aptuveni 6,0 km pa grāvja vidu, pēc tam šķērso uzlaboto zemesceļu starp Krievijas apdz.v. Bubņevu [Bubnevo] un Latvijas apdz.v. Lavačniekiem un tālāk pa grāvja vidu, gravām, mežu pienāk Vjadas upei pie Krievijas apdz.v. Sazonovas [Sazonovo] dienvidrietumu malas, no šejienes iet pa Vjadas upes vidu lejup pa straumi līdz 4.punktam, kurš no 3.punkta atrodas aptuveni 79,0 km attālumā pa robežas līniju.

No 4.punkta, kas atrodas Vjadas upes vidū aptuveni 1,6 km lejup pa straumi no Krievijas apdz.v. Sazonovas [Sazonovo], robeža iet vispārējā ziemeļrietumu virzienā, sākumā tā iet pa mežu, meža ceļiem, stigām, pa Latvijas apdz.v. Jaškovas ziemeļu malu, austrumos no Latvijas apdz.v. Katlešiem un pienāk pie Liepnas [Lipenka] upes, tālāk ejot pa Liepnas [Lipenka] upes vidu lejup pa straumi, aptuveni pēc 0,2 km pagriežas pa grāvi uz ziemeļiem un iet pa tā vidu līdz uzlabotajam zemesceļam; tālāk šķērso šo ceļu starp Krievijas apdz.v. Untinu [Untino] un Latvijas apdz.v. Katlešiem un iet pa mežu un stigām aptuveni 0,3 km ziemeļos no Latvijas apdz.v. Straujupes, šķērso Vorožas upi rietumos no Gņilojes [oz. Gniloe] ezera, iet aptuveni 0,9 km austrumos no Latvijas apdz.v. Ezermalas, pēc tam pienāk pie Vorožas upes, iet aptuveni 0,8 km pa šīs upes vidu augšup pret straumi; pēc tam aptuveni 0,8 km dienvidrietumos no ģeodēziskā punkta ar atzīmi 126,1 robeža pagriežas no Vorožas upes uz ziemeļrietumiem un taisni, šķērsojot šoseju Kačanova [Kačanovo]-Liepna, iet pa mežu un stigām dienvidos no Krievijas apdz.v. Kostovo-Goruška, pēc tam šķērso Vorožas upi, iet ziemeļos no Latvijas apdz.v Vorožas un pienāk pie 5.punkta, kurš no 4.punkta atrodas aptuveni 27,0 km attālumā pa robežas līniju.

No 5.punkta, kas atrodas stigu krustojumā Zanogu purva [boloto Zanoginskoe] dienvidrietumu malā aptuveni 4,5 km dienvidrietumos no Krievijas apdz.v. Zanogiem [Zanogi], robeža iet vispārējā ziemeļu virzienā sākumā iet taisni pa stigām un Zanogu purva [boloto Zanoginskoe] rietumu malu, un aptuveni pēc 5,1 km pagriežas uz dienvidaustrumiem, un tālāk iet aptuveni 0,6 km līdz stigai. Pēc tam robeža pagriežas uz ziemeļiem un aptuveni pēc 1,1 km pienāk pie Kūdupes [Kudeb], un aptuveni 4,7 km iet pa šīs upes vidu lejup pa straumi un pienāk pie 6.punkta, kurš no 5.punkta atrodas aptuveni 12,0 km attālumā pa robežas līniju.

No 6.punkta, kas atrodas Kūdupes [Kudeb] vidū aptuveni 0,8 km austrumos no Latvijas apdz.v. Putrovkas, robeža iet vispārējā rietumu virzienā, pagriežas no Kūdupes [Kudeb] uz ziemeļrietumiem un augšup pa nogāzi pienāk pie Krievijas apdz.v. Terehovas [Terehovo] dienvidu malas, šķērso šoseju Terehova [Terehovo]-Alūksne, iet ziemeļu virzienā pa Krievijas apdz.v. Terehovas [Terehovo] rietumu malu, pagriežas uz dienvidrietumiem, pēc tam uz ziemeļaustrumiem un aptuveni 2,1 km iet pa grāvja vidu, tālāk pagriežas uz rietumiem un pa grāvjiem, šķērsojot nelielus sauszemes posmus, lai pārietu no viena grāvja uz otru, iet ziemeļos no Latvijas apdz.v. Zabolovas [Zabolovo] un Zabolovas [Zabolova], dienvidos no Krievijas apdz.v. Bruniševas [Bruniševo], pienāk pie zemesceļa un iet gar to, pēc tam aptuveni 0,5 km ziemeļaustrumos no Latvijas apdz.v. Šeļehovas robeža iet pa grāvjiem, strautiem un aptuveni 0,4 km ziemeļrietumos no Latvijas apdz.v. Demšāniem pāriet no strauta uz meža ceļu un iet sākumā gar to, pēc tam pa stigu pienāk pie Pededzes upes un tālāk iziet uz tās vidu aptuveni 70 m ziemeļos no vietas, kur Pededzē ietek Laikupe, Latvijas-Krievijas robežas gala punkta, kurš no 6.punkta atrodas aptuveni 19,0 km attālumā pa robežas līniju.

Latvijas-Krievijas robežas gala punkts sakrīt ar Latvijas Republikas, Krievijas Federācijas un Igaunijas Republikas valsts robežu saskares punktu.

Šis Apraksts sastādīts pēc 1:50000 mēroga topogrāfiskās kartes, kas izdota laikā no 1987. līdz 1991.gadam, ņemot vērā Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas zemes lietošanas plānus.

Visi attālumi, kas minēti šajā Aprakstā, noteikti pēc šīs kartes.

Valsts robeža starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju atbilstoši iepriekš izklāstītajam Aprakstam iezīmēta ar sarkanu līniju 1:50000 mēroga "Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas delimitācijas kartē".