Strīdi kārto attiecību racionālo daļu, kas pamatvajadzībās saistās ar fizisko drošību un/vai komfortu. Strīdi, kas risināti neiecietīgā gaisotnē, traumē emocionālo daļu, kas pamatvajadzībās saistās ar dvēseles mieru, jūtu komfortu un no tā izrietošo ilgtermiņa laimes sajūtu.

Nereti strīdi no racionālās daļas pievēršas emocionālajai, tādējādi izraisot racionālās un jūtu pasauļu konfliktu, jo ar pirmās metodēm reti kad izdodas atrisināt otrās problēmas un otrādi, un ciešanas padziļinās, jo rodas sajūta par nespēju saprasties un padziļinās plaisa.

Risinājumu pateikt, vai tāpat jau ir skaidrs?

nee, nu atbilde jau man taa kaa pa lielam krietnu briidi ir skaidra ;>
vnk laikam shobriid uz rudens fona daudz domaaju par pagaatnes lietaam. par to, vai kaut ko gribeetu mainiit no taa, kas noticis. un vai kaut ko no taa gribeetu atpakalj utt.
nezinu, varbuut tieshaam kljuustu veca, bet - aizvien mazaak gribas attieciibu ietvaros kaut ko paveeloshi-uzbruukoshaa tonii otram teikt. aizvien vairaak racionaalisms ir paraadiijies. mieriigi un sapraatiigi izrunaat lietas un miers, nevis emociju kalni-lejas, kas peec tam paarveershas punjkjos un asaraas.
un laikam aizvien svariigaak ir tieshaam staaveet stabili blakus uz abaam kaajaam otram cilveekam, nevis apkjerties ap kaklu un cereet, ka otrs noturees abus un viss bus labi.

+1