Joprojām domāju, ko darīt ar egli.
Duksim egles bija vienaldzīgas. Pirmajā gadā centās to vairāk iepazīt, bet pārējos gados tik vien kā apakšējos bumbuļus varēja noņemt.
Ar māsiņām pat nezinu, ko darīt. Puša varētu būt ļoti uzmācīga egles iepazīšanā. Trišai pietiktu enerģijas tajā regulāri rāpties. Bet man paranoja - bail, ka skujas sarīsies abas.
Nezinu, ko darīt. It kā gribas egli, bet negribas, lai tā visu laiku būtu jāpieskata.
Izdomāsim vēl.