| Šovakar atkal vējš pūš no dzelzceļa un dzirdu šo smago dunoņu. Man patīk dzirdēt vilcienus. Pat nezinu, kāpēc tā ir. Varbūt tas ir līdzīgi kā ar lidmašīnām - es vienmēr paceļu acis, kad dzirdu lidmašīnas..un domāju par to, ka daži dodas pretī jauniem piedzīvojumiem, daži atgriežas mājās ar prieku, bet citos valda skumjas, jo nākas doties projām no mīļotajiem.. Ar vilcieniem jau ir līdzīgi... |