Šorīt sapratu, ka laikam esmu sasniegusi savu sulu dzeršanas limitu. Jau vairs nav sajūsmas par ikrīta un ikvakara sulas krūzes izdzeršanu. Sākumā bija bumbierus sula, tagad tiek dažādās proporcijās jauktas ābolu, bumbieru, burkānu, ķirbju sulas.
Laikam pārmaiņas pēc vajag šovakar tomātus, selerijas, gurķus paspaidīt:D

Izlasīju str ierakstu par Янтарный торт" от Т. Л. Толстой , un pilna mute siekalu... :D Pie rīta kafijas sakārojās kaut kas salds, salds un gards, gards...vēlams ar miltiem! :D

10 stundas darbā. Galva iet riņķī, bet.. visu nepaguvu izdarīt. Un atbildes uz vēstulē uzdotajiem jautājumiem nav. Trakākais jau ir tas, ka saproti, ka vēstule ir uzrakstīta pareizi - cilvēks atklājis robus un man tagad jāmēģina izdomāt, kā uzrakstīt atbildi tā, lai tomēr uzliktu pienākumu pieradīt konkrētos faktus, bet tajā pat laikā nepārkāptu citus likumus. Eh.. jau augustā jutu, ka tik viegli nebūs ar šo apvienību. Ilgi gaidīt nevajadzēja - atkal vēstule...
Šodien atkal nonācu pie secinājuma, ka visgrūtākais ir atbildēt uz mulķīgiem jautājumiem, kur šķiet, ka tas taču ir pašsaprotami un "aksiomas taču nav jāpierāda". Un vēl grūti ir atbildēt uz tādiem iesniegumiem, kur acīmredzami doma ir pārkāpt/apiet likumu...
Visādi citādi - beidzot atklāju rudens sezonu - nopirku visādus vīrakus un sāku šovakar kūpināt!