| Nedaudz izbrīnija mammas zvans tik agrā svētdienas rītā.
Rīts sākās ar sēru vēsti - Jadvigas vairs nav.
Tik dīvainas sajūtas, jo attiecībā uz viņu man kaut kā vienmēr likās, ka viņa vienmēr būs...Cik sevi atceros, atceros arī viņu. Un esmu bezgala pateicīga par tiem pieciem gadiem, kad viņa man bija mammas vietā...
Viņas vairs nav... un nebūs... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}