Nu to jau es saprotu. Protams, ka vienmēr jau ir vieglāk iet to, acīmredzamāko ceļu, nevis padomāt. Jo vairāk, ka tā īsti "pie šprices" nav neviens ar biznesmeņa žilku. Jo Valsts tāds pats uzņēmums vien ir. Un nevar izdzīvot, tikai samazinot tēriņus, galvenais izdzīvošanas noteikums ir pelnīt. Tak nelaime tā, ka visus normālakos peļņas avotus peļņas avotus Lielie Onkuļi ir izbazarējuši (un ne jau konkrētie šitie LO, bet jau labi pirms viņiem). Un ar katru reizi jau tas bardaks paliek arvien lielāks, jo katrs nākošais bars ir atstājis aiz sevis kādus sūdus - sīkākus, lielakus. Un tad atnak nakošie (varbūt par entuziasma pilni), paskatās: "ū, bļā, te vispār nekas nav darāms", un atkal iet to vieglako ceļu. Cerot, ka mož neviens nepamanīs, avosj proņesjot.
Kā saka, te jau būtu vieglāk visu nolīdzināt ar buldozeru un sakt no gala. Firmu gadījumos bieži vien ta dara: izsludina "beigas", nolikvidējas un ar tiem pašiem līdzekļiem izveido jaunu. Tak Valsts gadījumā tā pagrūti kaut ko darīt.
Bet auditu vajadzētu, jā. No malas. Kaut gan ta pati Sudraba varētu - ta ir vecmeita ar krampi, ja viņai ļautu. Var jau būt, ka es kļūdos.