Ne pa tēmu- bet lasot tavu ierakstu, man aiz durvīm trenē un noslīpē kāds topošais aktieris savu runas tekstu. Vot, tagad jūtos visai dīvaini, iziet ārā no kabineta baidos, jo ja nu patraucēju viņa mūzu :P pluss visam luga laikam prasa arī kāju piesist pie zemes un balsi mainīt. Jā, zinu, ka viens cilvis tur ir tikai, bet sajūta, ka tanī mazajā gaitenītī ir kādi trīs lieli vīrieši :D :D
nu jā, man jau arī gribētos paklausīties, bet ir jāstrādā :P :)man pēc viena konkursa (kur biju žūrijas locekle) ir tik spilgtas atmiņas par vienu konkursanta priekšnesumu, ka joprojām viņa stāstīsto tekstu meklēju pa grāmatām un ļoti žēl, ka skudriņu un asaru saskriešanu acīs es nevaru vairs atjaunot ... tas bija kaut kas liels kā- WOOOOOW!!!!!!!