Pieļauju, ka ir iespējama Krievijas okupācija, varbūt kā daļa no lielāka mēroga konflikta, etc. Tomēr tās vēl nav beigas. Nekad nav bijušas. Karadarbības un krīzes ir ievainojušas, saminušas ideālus, bet tie atkal ir atdzimuši. Mūsu bērniem ir skaidrākie skatieni pasaulē. Galvenais neiznīkt, rūgstot vienm pret otru.

Ir jākļūst pa daļai ebrejiem, pa daļai skandināviem, reizē mazliet britiem, mazliet vāciešiem, mazliet frančiem un mazliet itāļiem, un skat, mēs jau tādi esam - pēc vajadzības mēs varam būt jebkādi.

Bet indietis un tibetietis būs mūsos vienmēr, jo tāda ir mūsu valoda - tā ir sarežģīta un sakārtota vienlaikus. Valoda, kas spēj radīt lietas. Ir jārunā par labo, jo tas samazina ļaunā iespējamību, vai arī liek ļaunumam kalpot par pamatu izaugsmei.

Es ticu. Es runāju. Es redzu.

nee, nu es tomeer ticu un zinu, ka galu galaa shaa vai taa mees no taas kriizes izkljuusim aaraa.
tomeer taa staigaashana pa bedres dibenu un krishana lejaa buus ljoti, ljoti smaga. visiem.. iluuzijas neloloju.