no niiderlandes arii atnaaca beidzot atklaatne.. cilvis divus meeneshus mani tramdiija un vaicaaja, vai esmu sanjeemusi... saprotu vinja izmisumu.. bet taa nu sanaaca, ka bez atkaartotas suutiishanas nekaadi nevareeja iztikt..
kaks no somijas. atgaadina dikti padomjlaika atklaatnes ;))
galvenais jau ir tas, ka ir riktiigais prieks, kad atver pastkasti un ieraugi, ka tur ir atklaatne ;) apskati, izlasi un smaidi :) un patiikams satraukums ir tajaa briidii, kad suuti saveejaas prom :)
oi jā. tās pat noskanēt nevar, jo ir līmētas, krāsotas, zīmētas. brīnos kā aploksnē vispār nesaplēš pastā. bērns ar sajūsmā ik reiz par viņas darbiem :) tā nu es īpaši krāju tantes un bērna darbus. taču tie, kas man ar datoru sadrukātus sasūta, nu jā jauki, bet sirdī tā neiekrīt. protams, pateicos, nolieku pie apsveikumiem un turu. galu galā arī tas ir darbs.
oi, sho izlasot, atcereejos, ka man tak laukos kaut kur mapiite ar maniem beernu daarza ziimeejumiem ir.. aaapaac.. tiem tak driiz buus 30 gadi :P vajag atvest no vecaakiem :) varees varbuut kaadus dazhus savus maakslas darbus ielikt arii sheit ;)
laimīgā. tiešām turi kā dārgumu. man vecāki šķiroties sadalīja visu mantību un ko nesadalīja, to iznīcināja. tā arī visi mani gara darbi pazuda. diemžēl. jo es ļoti mīlēju tēvu un viņam zīmēju ( viņš krāja, tāpēc tieši viņam). mamma nekrāja, arī īstas sajūsmas nebija, tāpēc viņai nu tā retāk. manam puisim lai cik briesmīgs nekas tur būtu uzpļekāts. es tomēr turu. no kaut kāda sākuma taču māklsa rodas?! :)) un bērns to ar tādu prieku zīmē.
nu jaa.. ir arii interesanti peec gadiem paveerot, ko tad iisti esi ziimeejis :) es atceros, ka man beernu daarza laikos dikti patika ziimeet lidmashiinas, tankus :)) veelaak gan saaka iepatikties ziimeet kokus :) nez, ko tas vareetu noziimeet?
palūkošu :) tikai ne dotā brīdī. ok? tur daudz jālasa lai izkostu katru niansi. labāk uzraksti kas specifisks ar rkāsām, triepieniem, līnijām izpaudās. lai vieglāk uzķert :)